„Sākumā Dievs radīja pasauli. Viņš paraudzījās augšup – Visuma vientulībā – un teica: „Lai top dzīvība no dubļiem, lai dubļi var redzēt, ko esmu paveicis.” Un tā nu Dievs radīja dzīvību – arī cilvēku. Cilvēks kā dubļi bija vienīgais, kurš spēja runāt. Cilvēks paraudzījās apkārt, apsēdās un pieklājīgi pajautāja: „Kāds ir šī visa mērķis?”
Dievs paraudzījās uz vīru un jautāja: „Vai visam ir nepieciešams mērķis?” Uz to vīrs atbildēja: „Noteikti.”
„Ja tā, tad es ļaušu tev par to arī domāt,” atbildēja Dievs, aiziedams. /Kurts Voneguts/
„Neeksistē tāda vien, kosmiska dzīves jēga visiem; ir tikai nozīme, ko mēs piešķiram savai dzīvei, individuālajai eksistencei.” /Anaisa Nina/
„Aiz darba un mīlestība, es piešķirtu dzīves jēgai vēl divas sastāvdaļas. Pirmā – visā pilnībā izmantot talantus, kad mums doti kopš dzimšanas. Lai arī cik dāsns liktenis mums katram bijis, dodot spēkus vai iespējas, mums visiem būtu jācenšas attīstīt savas spējas līdz pilnībai. Mēs visi zinām cilvēkus, kas nepiepildīja sev bērnībā sniegtos solījumus. Daudzus no viņiem vēl joprojām nomoka doma par to, cik daudz viņi varēja sasniegt un cik diži būtu varējuši kļūt. Es domāju, ka mums būtu jāpieņem sevi un jācenšas piepildīt sapņus, kas ir mūsu spēju robežās.
Otrā – mums būtu jācenšas padarīt pasauli par labāku vietu, salīdzinoši ar to, kāda tā bija, kad mēs tajā ieradāmies. Kā individuāli mēs varam palīdzēt dabai – mēs varam padarīt vidi tīrāku, mēs varam strādāt miera un sociālā taisnīguma labā.” /Mičio Kakū/
„Dzīves jēga ir palikt dzīvam. Novēro dzīvniekus dabā – viss, ko viņi cenšas panākt, ir savas dzīvības saglabāšana. Viņi nedomā par dzīves filozofiju vai ticību.” /Maikls Kriktons/
„Kad tu nezini savas dzīves jēgu, tevi neuztrauc tas, kā aizriet tava dzīve dienu pēc dienas. Tu esi laimīgs par to, ka diena ir pagājusi un nakts tuvojas. Un savā miegā tu aproc nebeidzamos jautājumus, kas tevi mocījuši dienas laikā.” /Ivans Gončarovs/
Avots:
