Mēs visi zinām, ka bērni var būt ārkārtīgi nejauki. Meklējot savu vietu sociālajā hierarhijā, viņi tiek motivēti atrast un ekspluatēt citu bērnu vājības.
Bet, kad tava vājība ir tievums, tu saproti, ka esi nonācis pavisam cita līmeņa ellē.
Pieaugušie, kuriem vajadzētu zināt labāk un tie arī neuzdrošinās apcelt resnus bērnus, var atļauties norādīt uz to, cik tu esi tievs. Tevi ķircina zēni, kuriem ir slikta diena un izsmej meitenes, kurām tā ir izdevusies.
Daļa no tā ir ierakstīta mūsu gēnos. Mēs instinktīvi pielīdzinām sevi citiem vīriešiem, kas atrodas mums blakus, piekāpjoties tiem, kas ir lielāki par mums, negriežot ceļu tiem, kas ir mazāki un izskatās vājāki.
Mēs izprotam, ka arī citi vīrieši pielīdzina mūs sev.
Vidējais vīrietis saprot, ka citi būs lielāki, citi mazāki par viņiem. Tomēr, ja esi kaulains, visi tevis satiktie indivīdi vienmēr ir lielāki par tevi.
Pat puiši, kuri ir aptaukojušies noskatās uz tevi un uzskata, ka ir pārāki.
Kādu dienu mans kolēģis Bobs, kurš ir aptaukojies, izteica piezīmes par manu augumu. Neko gudru vai zīmīgu – tikai nelielas piezīmes par to, cik esmu kaulains. Viņš jautāja, kā man var būt draudzene, ja esmu tik kaulains. Viņa komentāri mani patiesi aizvainoja.
„Visi runā par to, cik tu esi kalsns,” viņš lepni stāstīja. „Tādēļ domāju, ka ir normāli par to ar tevi runāt.”
Pievilcības likumi
Man nebija ne jausmas, ka sievietes manu augumu uztvēra savādāk nekā es pats vai citi vīrieši.
Kā izrādās, nav svarīgs tavs apjoms, bet gan proporcijas. 2008. gadā veikts pētījums apliecināja, ka sievietēm visvairāk patīk vīrieši, kuru plecu platums ir 1,6 reizes lielāks par vidukļa apkārtmēru.
Izlasot pētījuma datus, devos taisnā virzienā uz sporta zāli, lai uztrenētu tik daudz muskuļu, cik vien spēju. Pēc treniņiem vienalga biju mazāks, nekā vēlējos būt.
Ironiskā kārtā, viss strauji mainījās, kad sāku strādāt fitnesa žurnālā.
Kas par daudz, tas par skādi
Ziņu kolonnu rakstīšana par spēka treniņiem atstāja sekas: Es uzzināju jaunus veidus, kā iegūt muskuļu masu un attīstīt spēku, bet es visu dienu sēdēju pie galda.
Kombinējot vingrinājumus ar 30 gadus veca vīrieša metabolismu, man izdevās vienkārši pieņemties svarā.
Es kļuvu daudz smagāks. Vairs neviens mani nesauca par kaulainu un man tas šķita atbrīvojoši. Drīz vien sākās jaunas problēmas, kas bija saistītas ar manu svaru. Kļuvu vecāks un aizņemtāks un man atlika daudz mazāk laika, ko pavadīt sporta zālē, es daudz biežāk savainojos.
Mēģinot pieņemties svarā, es kļuvu resns.
Es sapratu, ka lielāks ķermenis ir salīdzināms ar lielāku māju. Tam vajadzīgs vairāk barības vielu, tas prasa lielākus apkopes pūliņus.
Es nolēmu zaudēt svaru un to arī izdarīju. Esot smagākam ir grūti uzturēt sevi labā formā. Tieši tā es nonācu pie secinājuma, ka labi ir būt mazam. Tik ilgi, kamēr man nav kustību traucējumu un jūtos veselīgs, tas pārspēj visas alternatīvas.
Šodien vairs neatminos, kad pēdējo reizi mani kāds ir nosaucis par kaulainu. Ja kāds tā darītu, es to laikam uztvertu kā komplimentu.
Avots: www.menshealth.com