Mani radinieki mani nosoda!!!
Pavisam nesen aizgāja mūžībā mans tētis. Gandrīz uzreiz pēc bērēm es izdzinu sievieti, ar kuru mans tēvs nodzīvoja daudzus gadus.
Kāpēc? Jo visus šos gadus viņa pret mani izturējās vienkārši briesmīgi.
Tad kāpēc man ir jābūt labai attiecībā pret viņu? Kā viņa pret mani attiecās, tā es attiekšos pret viņu.
Mana mamma aizgāja aizsaulē, kad man bija tikai deviņi gadi. Viņai bija vēzis, un viņa aizgāja aizsaulē ļoti ātri. Mans tēvs ir no tiem vīriešiem, kurš vispār nevar dzīvot bez sievietes.
Tā nu viņš ļoti ātri pēc mammas aiziešanas arī sāka meklēt sev sievieti. Es tajā laikā dzīvoju te pie vienas, te otras vecmāmiņas.
Man nebija nemaz tik slikti, vienkārši gribējās dzīvot vienā vietā.
Tētis pat dažas reizes mani iepazīstināja ar savām sievietēm, bet tikai neviena no viņām nez kāpēc ilgi neuzkavējās.
Tētis ļoti gribēja, lai es atrastu kopīgu valodu ar šīm sievietēm.
Lasi vēl: Pameta mīļāko, kas bija stāvoklī, bet pēc pusgada saņēma vēstuli un no kauna gandrīz zemē ielīda/
Bet es uzskatīju, ka viņš nodod manu mammu un ne ar vienu nemēģināju draudzēties.
Tad nu lūk, kad man bija 14 gadu, tētis sāka dzīvot ar sievieti vārdā Valentīna…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
