Maz ir tēmu, ap kurām savērsušies tik daudz māņticību kā ap aiziešanu aizsaulē – šķiršanos no mūsu tuviniekiem un mīļajiem. Cilvēks, kurš piedzīvo šādu zaudējumu, patiešām atrodas īpašā savas dzīves posmā.
Viņš pārdzīvo dziļas skumjas. Un, protams, ap šīm sāpēm laika gaitā izveidojies milzīgs skaits rituālu un darbību, kuru izcelsme ir pagāniska un kurām nav nekāda sakara ar mūsu pareizticīgo kristīgo tradīciju.
Maz kurš pareizticīgais spēs izskaidrot, kāpēc nepieciešams aizsegt spoguļus un logu stiklus mājā, kurā kāds aizgājis aizsaulē. Maz kurš varēs pamatot, kāpēc izvadīšana jāorganizē tieši noteiktā veidā, kāpēc jāmazgā grīda pēc aizgājēja iznešanas no mājas vai kāpēc jāpagriež apgriezti krēsli, uz kuriem stāvējis zārks. Maz kurš varēs izskaidrot, kāpēc uz galda tiek likta glāze ūdens ar uzliktu maizes gabalu.
Visi šie ieradumi, kas reiz varbūt bija saistīti ar kādām reliģiskām tradīcijām, taču nekad nav bijuši pareizticības sastāvdaļa, mūsdienās lielākoties ir zaudējuši savu nozīmi. Tie kļuvuši par ārējiem rituāliem bez jēgas, kas nav balstīti ne uz kādu dziļāku izpratni. Jā, iespējams, kādreiz tiem bija nozīme, taču šodien tie vairs nedod neko.
Runājot par aizgājušā apģērbu – pirmais jautājums, ko uzdot sev, ir: vai tas mums der? Katrs cilvēks ir citāds, un, lai gan mūsdienās reti kurš apģērbu šuj individuāli, arī veikala drēbes katram der atšķirīgi.
Lasi vel: Kāpēc jūnijā ķiplokiem nepieciešama laistīšana ar sālsūdeni
Tāpēc ļoti iespējams, ka ne visas aizgājušā drēbes būs piemērotas viņa tuviniekiem – un šādā gadījumā jautājums atrisinās pats no sevis.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
