Šādas drēbes var pārvērst par žēlsirdības darbu – par mīlestības izpausmi. Žēlsirdība kristīgajā izpratnē ietver arī lūgšanu par tiem, kas devušies aizsaulē. Un visvairāk aizgājušajiem ir vajadzīgas tieši mūsu lūgšanas. Mēs līdzi sev uz mūžību nepaņemsim neko, izņemot to, ko būsim atstājuši – mīļoto cilvēku lūgumus un pašas lūgšanas par mums.
Tādējādi apģērbs var kļūt par daļu no šīs žēlsirdības. To var aiznest uz baznīcu ar lūgumu nodot trūkumcietējiem un pieminēt aizgājušo savās lūgšanās. To pašu iespējams darīt arī caur labdarības organizācijām – īpaši kristīgām, kur cilvēki būs gatavi aizlūgt, ja viņiem par to lūgsiet, izdalot šīs lietas.
Ja šis apģērbs nav piemērots ne tuviniekiem, ne draugiem vai paziņām, to var vienkārši sadedzināt vai utilizēt – īpaši, ja tas ir novalkāts un vairs nav izmantojams. Pareizticīgā Baznīca neatbalsta māņticīgus uzskatus attiecībā uz aizgājušo aizsaulē mantām un nemāca neko tamlīdzīgu.
Lasi vēl: Nezāles baidās no šī mājas līdzekļa kā no uguns: nokalst acumirklī bez ķīmijas un preparātiem
Mūsu piemiņa un žēlsirdība – tas ir viss, kam šīs lietas var kalpot pēc cilvēka aiziešanas aizsaulē.
