Tad klausuli pārņēma ārsts un skaidroja situāciju:
— Jums ir jābūt pateicīgai šim šoferim. Vēl mazliet, un varēja notikt kas nopietns. Viņš ne tikai nekavējoties pamanīja, ka jūsu mammai ir slikti, bet arī bez vilcināšanās aizveda viņu uz tuvāko klīniku. Pārējie pasažieri pat atbalstīja šo rīcību.
Kāpēc sievietes agrāk nēsāja vienu garu bizi un ko nozīmēja vaļīgi mati
Mammai bija sākusies sirds problēma. Pateicoties šī cilvēka apdomībai un līdzjūtībai, viss beidzās labi. Es atstāju bērnu pie kaimiņienes un aizbraucu pie viņas. Viņa jau jutās labāk, bet vēl aizvien bija aizkustināta: “Tāds laipns cilvēks, meitiņ, viņš visu laiku turēja manu roku.”
Kad pārliecinājos, ka mamma ir drošībā, nolēmu atrast šo šoferi. Man gribējās viņam personīgi pateikties. Uzzināju viņa vārdu – Didzis. Nopirku nelielu dāvanu, gardumu groziņu, un gaidīju viņu autoostā. Kad viņš ieradās, es piegāju klāt.
— Kāpēc viss tas? — viņš bija mulsis.
— Tāpēc, ka jūsu dēļ mana mamma tagad dzīvo, — es atbildēju.
Viņš pasmaidīja un teica:
— Es tikai izdarīju to, kas bija jādara. Es gribētu, lai kāds tāpat izdarītu arī manai mammai.
Tajā brīdī man sirds sasila. Šis cilvēks nepavisam nejutās kā varonis. Viņš bija vienkāršs, sirsnīgs cilvēks, kurš rīkojās pēc sirdsapziņas. Tieši tādi cilvēki padara pasauli labāku — klusie varoņi, kuri nelielās, bet dara.
Šis notikums man lika aizdomāties, cik bieži mēs nepamanām tos, kuri palīdz ikdienā — autobusa šoferus, pārdevējas, kaimiņus, kas palīdz nest somas, vai cilvēkus, kuri vienkārši pasaka: “Vai jums viss kārtībā?” Mēs pierodam pie viņu klātbūtnes un aizmirstam, ka arī tas ir labais darbs – būt uzmanīgam.
Tāpēc es gribēju par to pastāstīt. Šis stāsts nav tikai par manu mammu un šoferi Didzi. Tas ir par cilvēcību. Par to, ka mums visiem reizēm ir iespēja būt par kāda eņģeli uz zemes – bez spārniem, bet ar sirdi.
Jo labestība vienmēr atgriežas. Varbūt citā veidā, citā laikā, bet tā noteikti atgriežas.
Rudenī ienesiet to siltumnīcā, un augsne pavasarī jums atlīdzinās ar lielu ražu
Šis stāsts ir atgādinājums par to, cik svarīgi ir rūpēties par citiem, negaidot nekādu atlīdzību. Ikviens no mums var kļūt par varoni kādā mirklī, darot to, kas ir pareizi, un palīdzot tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Mēs bieži aizmirstam, cik svarīgas ir mazas, bet nozīmīgas rīcības, kas var mainīt kāda cilvēka dzīvi.
Šis šoferis mani ļoti aizkustināja. Tādi cilvēki ir patiesi varoņi, un viņu darbiem jābūt par piemēru visiem.
