Pavasara “nepastāvīgais” laiks un salnas
Pat, ja aprīlī augsnes temperatūra ir optimāla, klimats var jūs nepatīkami pārsteigt. Slavenās salnas, kas dažkārt mēdz atgriezties pat maija otrajā dekādē, var iznīcināt siltumu mīlošus augus, pat, ja augsne bijusi gatava. Ne velti pieredzējuši audzētāji bieži gaida maija vidu, lai sētu sēklas vai stādītu stādus zemē. Tas gan ir atkarīgs no reģiona klimatiskajām īpatnībām.
Tāpēc jutīgiem augiem, piemēram, gurķiem, ķirbjiem, paprikai vai tomātiem, labs risinājums būs tuneļa izveidošana vai pārklāšana ar plēvi, kas paaugstina augsnes temperatūru par vairākiem grādiem. Šāda apstrāde ne tikai paātrina veģetāciju, bet arī samazina ūdens iztvaikošanu no augšējiem augsnes slāņiem.
Kādā augsnes temperatūrā ir labākais sējas un stādīšanas laiks?
Lūk, dažas temperatūras vadlīnijas, kas jāzina katram dārzniekam:
Salāti, redīsi, zirņi: dīgst +4…+7°C, optimālie apstākļi +10…+12°C.
Bietes, burkāni, pētersīļi: dīgst 8°C temperatūrā, optimālā temperatūra +12…+15°C.
Kartupeļi. Ieteicams sākt stādīšanu, ja augsnes temperatūra ir +7…+8°C vai labāk +10°C. Tā ir optimālā temperatūra bumbuļu pumpuru pamošanās un dīgšanas procesam.
Tomātiem, paprikai, ķirbjiem: vismaz +16°C, vēlams virs +18°C.
Kukurūza: augsni sasilda līdz +12°C – tas ir drošs minimums.
Kā paātrināt augsnes sasilšanu?
Vēlaties ātrāk sākt stādīt? Padomājiet par melnu plastmasas plēvi, agroplēvi vai mulču biezā kārtā, kas samazina ūdens iztvaikošanu un labāk akumulē siltumu. Un, protams, aukstākā klimatā palīdz siltumnīcas.
Šāda apstrāde dažu dienu laikā var paaugstināt augsnes temperatūru pat par vairākiem grādiem. Nekaitēs arī augsnes uzirdināšana un pārliecināšanās, ka tā nav pārāk mitra – mitra augsne uzsilst lēnāk, lai gan naktī tā labāk saglabā siltumu.
Koku un krūmu stādīšana: kad labāk – rudenī vai pavasarī?
Kokus un krūmus ar kailām saknēm vislabāk stādīt pavasarī (kad augsne atdziest) vai rudenī (no septembra līdz novembrim). Augus konteineros var stādīt praktiski visu sezonu, tomēr jāizvairās no karstām dienām, kad jaunie augi mēdz izžūt. Interesanti, ka stādot rudenī, labāk tiek izmantots dabiskais augsnes mitrums un maigāki apstākļi pirms ziemas.
Vispirms augsne, pēc tam augi: praktiski padomi
Katrs dārznieks zina, cik mainīgas ir pirmās pavasara dienas: saule spīd spēcīgāk un rokas sniedzas pēc darbarīkiem. Tomēr augsnei un tās temperatūrai jābūt jūsu svarīgākajam padomdevējam dārzā. Tā vietā, lai paļautos tikai uz kalendāru vai laikapstākļiem, sāciet dārzkopības sezonu ar vienkāršu augsnes temperatūras mērījumu.
Šī nelielā darbība palīdzēs jums izvairīties no nevajadzīgiem sarežģījumiem, paātrinās augu augšanu un nodrošinās optimālus apstākļus jau no paša sākuma.
Atcerieties, ka pacietība un augsnes uzraudzība ir panākumu pamats gan mājas, gan profesionālajā dārzkopībā. Jūsu augi jums pateiks “paldies” ar spēcīgu augšanu un bagātīgu ražu.
Praktiski padomi:
No rīta izmēriet augsnes temperatūru aptuveni 5 cm dziļumā dārzeņiem un 10-15 cm dziļumā krūmiem un kokiem.
Siltās sezonas dārzeņus stādiet tikai pēc tam, kad augsnes temperatūra ir nostabilizējusies virs +15 °C.
Lai pavasarī paātrinātu augsnes sasilšanu, izmantojiet agrotekstilu vai melnu polietilēna plēvi.
Jāņem vērā vietējie apstākļi – kalnos un valsts ziemeļos augsne sasilst lēnāk nekā valsts dienvidos un centrālajā daļā.
Neaizmirstiet par laika prognozi – pat, ja augsne ir silta, maija salnas var būt bīstamas augiem.
Atcerieties, ka “labāk nedēļu vēlāk nekā dienu agrāk”. Dažas dienas nogaidīt, līdz augsne sasniegs vajadzīgo temperatūru, ir ieguldījums stipros augos un dārzā visas sezonas garumā.
