Sākumā bija grūti — īrēti dzīvokļi, darba meklējumi, vecāku atbalsts. Viss notika pēc plāna, ar rūpīgu budžeta kontroli. Taču pamazām kļuva vieglāk, elpot kļuva brīvāk.
Tagad viņa dzīvo netālu, strādā, audzina meitu un bieži smaida. Viņa nesteidzas attiecībās un nejūtas vientuļa. Viņa vienkārši dzīvo — un tas ir pietiekami.
Kā reiz rakstīja Tatjana Ustinova: „Lai izdzīvotu, vīrietis nav nepieciešams.” Šajos vārdos ir dziļa patiesība. Jā, vīrietis var būt svarīgs mīlestībai un atbalstam, bet, lai būtu pilnvērtīgs cilvēks, viņa klātbūtne nav obligāta. Svarīgi, lai viņš netraucē.
Kad vīrietis velk uz leju
Šis stāsts nav retums. Ir daudz gadījumu, kad sieviete pēc šķiršanās atrod jaunas iespējas un dzīvesprieku. Kad viņa sāk justies brīvāka un pilnvērtīgāka. Tāds pārejas posms var prasīt laiku, bet tas ir dabiski un iespējams.
Ikvienam ir tiesības izvēlēties savu ceļu un dzīvot mierā ar sevi. Ja sieviete jūtas labāk, turpinot ceļu viena, tas ir pilnīgi saprotami.
Ģimene nav zīmogs pasē
Ideāla ģimene ir tad, kad vīrietis ir blakus nevis no pienākuma, bet no mīlestības. Kad viņš ir partneris, nevis vadītājs. Kad viņš palīdz padarīt dzīvi vienkāršāku, nevis sarežģītāku. Kad kopā ir patīkami būt, nevis tikai “paciešami”.
Ja tā nenotiek, reizēm ir labāk dzīvot patstāvīgi. Veidot savu dzīvi sev piemērotā veidā, arī tad, ja tas prasa piepūli.
Sieviete, kas izvēlas šķirties no nepiemērotām attiecībām, ir stipra, patiesa un dzīvotgriboša.
Ļauj sev būt laimīgam
Sabiedrība var runāt, spriest, izrādīt līdzjūtību – tas nav pats svarīgākais. Galvenais ir tas, ko sieviete izjūt, kad vakarā aizver durvis aiz sevis, kad viņa apskauj savu bērnu, kad no rīta dzer kafiju, un kad iet gulēt – bez rūpēm, bez nepatīkamiem mirkļiem.
Dažreiz svarīgākais ir atļaut sev dzīvot citādāk – bez vainas, bez uztraukumiem un citu cerību spiediena.
Lai sabiedrība runā, kā grib. Bet kaut kur pa ielu pastaigājas sieviete ar bērnu un smaidu sejā, jo viņa dzīvo savu brīvo dzīvi.
„Nebaidieties atvadīties no tā, kas traucē būt laimīgiem, pat ja tas ir pierasts,” teica Luīze Heja. Šī doma ir kā kodols visam.
Ko jūs par to domājat? Būšu pateicīga par jūsu komentāriem.
