Latvijā kāda ģimene, remontējot savu māju, saņēmusi 700 eiro lielu sodu — kas tad īsti notika? Ģimene pat nenojauta, kas slēpjas viņu mājas fasādē.
Par sikspārņu kolonijas traucēšanu, to dzīvesvietas iznīcināšanu un dzīvnieku iegūšanu bez nepieciešamās atļaujas Augšdaugavas novadā personām var draudēt naudas sods līdz pat 700 eiro, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
Kas notika
Nesen Augšdaugavas novadā kādai mājai tika mainīti fasādes dēļi, kuru nomaiņas laikā atklājās plaša sikspārņu aukļkolonija — vairākas sikspārņu mātītes ar vairākiem desmitiem mazuļu. Neskatoties uz situāciju, iecerētie remontdarbi netika pārtraukti. Dzīvnieki tika patvaļīgi noņemti no ēkas sienas un ievietoti nepiemērotos apstākļos, kas radīja nopietnu apdraudējumu mazuļu dzīvībai.
Tādēļ ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process par sikspārņu kolonijas traucēšanu, dzīvotnes postīšanu un dzīvnieku iegūšanu bez attiecīgās atļaujas, un tas var rezultēties ar sodu līdz 700 eiro, skaidroja Reinika.
Pēc sikspārņu pētnieku ieteikumiem DAP eksperte dzīvniekus pārvietoja uz piemērotu vidi — vecu parku ar senām ēkām šajā novadā. Krēslas laikā sikspārņi īpašās kastēs tika izvietoti koku lapotnēs, lai mātītes ar mazuļiem varētu atrast jaunas mājvietas koku dobumos. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, gandrīz visa kolonija tika izglābta.
DAP atgādina, ka šobrīd dabā savvaļas dzīvnieki, tostarp sikspārņi, audzina pēcnācējus. Sikspārņi bieži izvēlas dzīvot apdzīvotu vai pamestu ēku jumtu korēs vai zem apšuvuma. Pārvalde uzsver, ka visas 16 Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir īpaši aizsargājamas. Tā kā sikspārņi ir aktīvi galvenokārt naktī, cilvēkiem to klātbūtne bieži paliek nepamanīta.
Ja vasaras sezonā ēkām tiek veikti remontdarbi — jumta vai fasādes nomaiņa — un tiek konstatēta sikspārņu kolonija, darbi uz laiku jāpārtrauc. Ir jāļauj mazuļiem pieaugt un patstāvīgi pamest esošo mitekli, lai tie varētu atrast jaunu dzīvesvietu, aicina DAP. Apzināta sikspārņu traucēšana to vairošanās un mazuļu audzināšanas laikā, kā arī to ķeršana, ir aizliegta ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. No maija beigām līdz augusta vidum sikspārņu mazuļi vēl nav spējīgi lidot. Remontdarbi šajā periodā, piemēram, jumta maiņa, var novest pie visu mazuļu bojāejas un kolonijas sabrukuma. Tāpēc būvdarbu laikā konstatējot sikspārņus, par to nekavējoties jāinformē DAP.
DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode iesaka ēku atjaunošanas vai pārbūves darbus plānot agri pavasarī vai pēc augusta vidus. Otrajā augusta pusē jaunie sikspārņi jau būs pieauguši un, pat iztraucēti, spēs patstāvīgi izdzīvot un pārcelties uz citām mājvietām.
Jāatceras, ka sikspārņi apzināti cilvēkam uzbrukt nemēdz. Tomēr, ja būvdarbu laikā tie pēkšņi tiek iztraucēti un cilvēks tos aiztiek ar rokām, dzīvnieki pašaizsardzības nolūkā var saskrāpēt vai sakost. Šādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības, jo sikspārņi var pārnēsāt slimības.
Vairāk nekā puse no Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām par dzīvesvietām vasaras periodā izvēlas cilvēku būvētas virszemes ēkas. Tie nekaitē ēkām, nebojā konstrukcijas, neko negrauž un nepārnēsā barības krājumus. Sikspārņi izmanto jau esošas spraugas un slēptuves — bēniņos, dubultjumtos, zem apšuvuma, aiz palodzēm, slēģiem un citviet.
Visas Latvijā mītošās sikspārņu sugas cilvēkam ir nekaitīgas. Tās pārtiek no kukaiņiem un galvenokārt ir aktīvas naktīs. Vienas nakts laikā sikspārnis spēj apēst barību, kas veido trešdaļu no tā svara, piemēram, līdz 600 odu starp saulrietu un saullēktu, norāda DAP speciālisti.
