Neticamais stāsts:
“Šodien devos uz Dunkin’ Donuts un pie veikala ieejas satiku kādu vīrieti – bezpajumtnieku. Tad es redzēju, kā viņš iegāja iekšā ar cerību, ka viņam ļaus kaut ko nopirkt, taču jūs paši zināt iznākumu. Tā vietā es viņam nopirku kafiju un bulciņu, kā arī palūdzu apsēsties kopā ar mani nelielai sarunai. Viņš man daudz ko stāstīja – par to, kā narkotiku dēļ ir kļuvis par cilvēku, kuru viņš pats ļoti ienīst, un daudz ko citu. Vīrietis stāstīja, ka viņa mamma nomirusi no vēža, bet tēvu viņš tā arī nekad nav pazinis. Viss, ko viņš dzīvē gribējis – būt par cilvēku, ar kuru viņa mamma būtu lepojusies.”
“Šī lieliskā cilvēka vārds ir Kriss – viņš bija viens no atklātākajiem un patiesākajiem cilvēkiem, kādu jebkad biju satikusi. Pēc tam Kriss palūdza man mazliet pagaidīt, lai viņš pagūtu man kaut ko uzrakstīt. Viņš pasniedza man mazliet saburzītu čeku, atvainojās par neglīto rokrakstu, pasmaidīja un devās prom.”
Pats šokējošākais šajā stāstā:
“Kad atvēru zīmīti, lūk, kas tur bija uzrakstīts:
Šodien es vēlējos izdarīt pašnāvību, bet pēc tikšanās ar Jums es pārdomāju. Paldies Jums, lieliskais cilvēk!”
Nav vajadzīgi miljoni, lai spētu palīdzēt cilvēkam. Reizēm nepieciešams vien ar vismazāko mīlestības žestu, kas izrāda cilvēcību un rūpes, lai mainītu kāda cilvēka dzīvi.
Avots: fithacker.ru
