Pavisam nesen sociālajos tīklos plašu uzmanību guva kāda neparasta situācija, kas norisinājās vienā no “Maxima” veikaliem. Kāda pircēja dalījās savos stāstos ar piedzīvoto, norādot, ka notikušais viņu pamatīgi satraucis, tomēr vislielākais prieks bijis par to, ka viss beigās atrisinājies veiksmīgi.
Savukārt Latgales izcelsmes Iveta, kura jau septīto gadu Rīgā māca bērniem latviešu valodu, stāsta, ka katras brīvdienas pavada savā dzimtajā pusē – Rikavā, Rēzeknes novadā. Lai arī ikdienu viņa aizvada galvaspilsētā, nedēļas nogalēs Iveta steidzas uz vilcienu, lai atgrieztos vietā, kuru sauc par savām mājām.
Ceļojot no Latgales uz Rīgu, Iveta parasti līdzi ved pilnu koferi ar pašas audzētiem lauku labumiem. Svētdienas vakarā, atgriežoties Rīgā, viņa ar visām mantām devās uz piemājas veikaliņu Āgenskalnā.
Iepērkoties, Iveta bieži vien savu koferi atstāj pie tukšās kases, un arī liktenīgajā septembra svētdienā viņa nolika savas mantas pie brīvas kases. Pēc tam, kad bija samaksājusi par pirkumiem un devusies pakaļ savam koferim, viņu sagaidīja pārsteigums — melnais čemodāns bija pazudis.
Iveta sākumā bija satraukusies par pazudušajiem lauku labumiem, taču vēlāk izrādījās, ka apsargs, nebrīdinot pircējus, koferi bija pārvietojis un nolika veikala priekštelpā. Veikala pārstāve Raina Anna Ločmele skaidro, ka šajā veikalā nav iespējas informēt klientus pa skaļruni, tādēļ ikvienam jābūt atbildīgam par savām mantām.
Lasi vēl: Latvijā vējš pieņemas spēkā, VUGD ziņo par pirmajiem postījumiem – zināms cikos vētra rimsies
Raina Anna Ločmele arī uzsver, ka pārdevēja, cilvēcisku apsvērumu vadīta, atļāvusi Ivetai atstāt savas mantas pie kases, taču šāda rīcība neatbilst veikala noteikumiem. Noteikumi paredz, ka mantas bez uzraudzības nedrīkst atstāt, tāpēc apsargs ir rīkojies pareizi.
Daudzos Latvijas veikalos ir kāds jauninājums
Latvijā sāk ieviest pirmos konkrētos soļus, kas izriet no pagājušajā mēnesī parakstītā memoranda par pārtikas cenu mazināšanu. Lielākie mazumtirdzniecības tīkli – “Rimi”, “Maxima” un tuvākajā laikā arī “Lidl” – ir sākuši piedāvāt tā sauktos zemo cenu grozus. Šajās iniciatīvās katrā noteiktā preču kategorijā tiek nodrošināts vismaz viens produkts par iespējami zemāko cenu.
Šie zemo cenu grozi attiecas uz desmit galvenajām pārtikas kategorijām: maize, piens, piena produkti, augļi un ogas, dārzeņi, gaļa, zivis, olas, eļļa un milti. Tas nozīmē, ka katrā no šīm kategorijām veikalos būs pieejams vismaz viens produkts ar īpaši zemu cenu.
Tomēr pārtikas nozares eksperte Ingūna Gulbe norāda, ka šī iniciatīva būtiski neatšķiras no līdzšinējās mazumtirdzniecības prakses. Viņa uzsver, ka lielākoties šajos zemo cenu grozos tiek iekļauti jau tā lētākie produkti – pārsvarā mazumtirgotāju pašu privātie zīmoli, kā ziņo sabiedriskais medijs LSM.lv. Pēc Gulbes domām, šis grozu koncepts būtībā ir esošās situācijas oficiāla apstiprināšana.
“Šie produkti, piemēram, griķi, rīsi, sviests, piens un citi, arī iepriekš jau bija pieejami par zemu cenu gan ‘Rimi’, gan ‘Maxima’ veikalos,” skaidro Gulbe. “Vienīgais, kas bieži vien pietrūka, bija īpaša norāde vai apzīmējums, kas uzsvērtu šos produktus kā daļu no zemo cenu iniciatīvas.”
Papildus grozu ieviešanai, memorands paredz arī vienotas cenu salīdzināšanas platformas izveidi. Lai gan Saeima jau ir apstiprinājusi nepieciešamos grozījumus pirms vasaras sesijas pārtraukuma, šī rīka ieviešanai vēl jāsaņem oficiāls Ministru kabineta apstiprinājums. Līdz ar to, kā norāda LSM.lv, šīs platformas darbību tuvākajā mēnesī vēl nevarēs sagaidīt.
