Viņai izdevās aizbēgt un izglābt savu mazuli, un beidzot viņa atcerējās visu par sevi un atcerējās savus vecākus. Pēc pāris dienām viņa ar vīru un meitu devās pie vecākiem. Vecāki bija ļoti priecīgi un visu laiku raudāja, nevarēja nomierināties! Viņi domāja, ka viņa jau daudzus gadus ir aizsaulē.
Neviens nevarēja palīdzēt atrast meiteni. Vecāki jau bija pieņēmuši, ka bērns ir prom, taču tomēr nolīga detektīvu, lai noskaidrotu patiesību par notikušo. Viņš stāstīja par negadījumu, taču ne puisi, kurš viņu aizveda, ne meiteni atrast neizdevās. Vika stāstīja, ka viņa dzīvo mazā ciematā un palīdzēja Ludmilai (dziedniecei) vākt ārstni***bas augus un veikt mājas darbus.
Ciematā bija tikai 11 mājas, un tajās dzīvoja tikai veci cilvēki. Meitene pēc negadījuma nebija īpaši skaista, viņai bija rētas uz sejas, tāpēc viņa izvairījās no cilvēkiem. Viņa arī satika savu vīru ciemā; Vecāki bija priecīgi! Meitene, un tagad dzīvo kopā ar savu vīru šajā ciematā un palīdz Ludmilai, viņas glābējai, kas viņai deva otro dzīvi!
Lasi vēl: Kāpēc veco zobu birstīšu izmešana ir kļūda un ko es daru tā vietā
Vecāki viņus bieži apciemo un paldies Dievam, ka viņa atkal ir ar viņiem!
