Portālā Sudzibas.lv parādījusies kāda iedzīvotāja pieredze, apmeklējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centru Rīgā. Autors martā devās turp kopā ar māti, lai palīdzētu viņai sakārtot 2025. gada nodokļu deklarāciju.
Tā kā vecāka gadagājuma kundzei nav viedtālruņa un viņa neizmanto internetu, klātienes apmeklējums bija vienīgā iespēja. Lai gan pati deklarācijas iesniegšana noritēja raiti, piedzīvotais rindā gaidot radīja rūgtu pēcgaršu.
Ātra apkalpošana, bet nepatīkams fons
Rindā nācās uzgaidīt kādu brīdi, taču pati apkalpošana bijusi operatīva. Sūdzības autors pat izsaka pateicību darbiniecei, kura palīdzēja mātei. Tomēr tajā pašā laikā uzmanību piesaistīja blakus notiekošais. Gaidot savu kārtu, kļuva dzirdams, kā citos lodziņos darbinieki sarunājas ar apmeklētājiem. Pārsteigumu izraisīja fakts, ka vairāki klienti tika apkalpoti tikai un vienīgi krievu valodā.
Valsts valodas lietojums praksē
Kā norādīts sūdzībā, šīs sarunas nebija vienkārši īsi paskaidrojumi vai atsevišķas frāzes. Krievu valoda tur skanēja kā pamata saziņas veids, un latviešu valoda šajās diskusijās vispār neparādījās. Raksta autors uzsver, ka tie neesot izskatījušies pēc Ukrainas bēgļiem, kuriem varētu būt nepieciešama pagaidu palīdzība saprasties. Viņaprāt, tie bijuši vietējie iedzīvotāji ar Latvijas pilsoņu pasēm, kuri principa pēc nevēlas runāt latviski.
Tas radīja neizpratni, jo darbinieces šo izvēli pieņēma un turpināja laipni komunicēt krieviski. Šāda rīcība šķita pretrunā ar to, ko iedzīvotāji dzird publiskajā telpā par valsts iestāžu darba principiem.
Solījumi pret realitāti 2026. gadā
Publiski jau ilgāku laiku tiek uzsvērts, ka valsts iestādes ar klientiem sazinās tikai valsts valodā. Tomēr šis stāsts liek domāt, ka realitātē situācija var būt citādāka. Autors ir neizpratnē par to, kāpēc 2026. gadā, kad pagājuši jau četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, krievu valoda joprojām ieņem tik stabilu vietu oficiālajā saziņā.
Viņaprāt, ir dīvaini, ka VID klātienes centros joprojām ir iespējama pilnvērtīga apkalpošana svešvalodā, it īpaši ņemot vērā vispārējo valsts nostāju šajā jautājumā. Šis gadījums licis aizdomāties, vai noteikumi par valsts valodas lietošanu iestādēs tiek ievēroti visur vienādi.
Kādā citā sūdzībā tiek rakstīts, ka gada sākumā iedzīvotāji tradicionāli sāk kārto nodokļu deklarācijas, un daudziem tā ir iespēja atgūt pārmaksāto naudu. Kāds vīrietis, kurš vienmēr godprātīgi maksājis nodokļus un reģistrējis visus līgumus, rēķinājās ar aptuveni 700 eiro atmaksu. Tomēr process negaidīti pārvērtās mēnešiem ilgā sarakstē un cīņā par savu taisnību. VID sākotnēji atmaksāja tikai nelielu daļu no summas, norādot, ka deklarācijā ieviesta kļūda.
Kā radās nodokļu pārmaksa
Stāsta autors ir saimnieciskās darbības veicējs, kurš izīrē savu motociklu un par to oficiāli maksā visus nodokļus. Papildus tam, laikā, kad ģimenē vairs nebija nepieciešama otra automašīna, viņš nolēma to izīrēt kādam uzņēmumam. Saskaņā ar likumu, ja privātpersona izīrē kustamo mantu juridiskai personai, tieši uzņēmuma pienākums ir ieturēt nodokli un ieskaitīt to valsts kasē.
Viss tika izdarīts pēc noteikumiem – līgums tika reģistrēts Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), un tajā bija skaidri atrunāts, kurš maksā nodokļus. Šķita, ka sistēma ir skaidra un nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt. Tomēr pēc pāris mēnešiem vīrietis savā bankas kontā saņēma tikai 200 eiro solīto 700 eiro vietā.
VID negaidītais lēmums un “kļūdas” labošana
Kopā ar mazāku naudas summu atnāca arī vēstule no VID inspektores. Tajā bija rakstīts, ka deklarācijā konstatēta kļūda un dienests to ir paša spēkiem “izlabojis”. Rezultātā no vīrieša pārmaksas tika ieturēti 500 eiro – tieši tā summa, ko par auto īri valstij vajadzēja pārskaitīt firmai.
Izrādījās, ka uzņēmums, kas īrēja automašīnu, nebija VID sniedzis vajadzīgo informāciju un nodokli valsts kasē nebija iemaksājis. Tā vietā, lai vērstos pret firmu, kas pārkāpusi noteikumus, VID izvēlējās vienkāršāko ceļu – paņemt naudu no privātpersonas, kura pati godīgi norādījusi savus ienākumus.
Ieteikums, kas pārsteidza nodokļu maksātāju
Kad vīrietis sazinājās ar dienestu telefoniski, viņam ieteica pašam vērsties pie firmas un pieprasīt pierādījumus par nodokļu nomaksu. Tas šķita dīvaini, jo īres līgums bija beidzies jau gandrīz pirms gada. Faktiski valsts iestāde savu pienākumu – kontrolēt nodokļu maksājumus un pārbaudīt uzņēmumus – uzlika uz vienkārša iedzīvotāja pleciem.
Vīrietis nepadevās un iesniedza oficiālu apstrīdēšanas iesniegumu. Viņš uzsvēra, ka likums uzliek pienākumu maksāt nodokli firmai, nevis viņam, un VID būtu jāvēršas pie parādnieka, nevis jāatņem nauda tam, kurš neko nav pārkāpis.
Divu mēnešu gara birokrātija
Process nevirzījās uz priekšu ātri. Pēc mēneša VID pagarināja izskatīšanas termiņu un pēkšņi pieprasīja iesniegt automašīnas īres līgumu. Šis lūgums bija īpaši mulsinošs, jo līgums jau kopš pirmās dienas bija pieejams viņu pašu sistēmā (EDS). Nācās vēlreiz rakstīt un norādīt darbiniekiem, kur viņu datubāzēs šis dokuments atrodas.
Galu galā, pēc vairāk nekā divu mēnešu ilgas sarakstes, iedzīvotājs saņēma jaunu lēmumu. VID tomēr atzina savu kļūdu un apsolīja atmaksāt ieturētos 500 eiro. Lai gan stāsts beidzās veiksmīgi, tas liek domāt par to, cik bieži cilvēki šādās situācijās vienkārši samierinās, uzticoties valsts iestādes nekļūdīgumam.
Jautājumi par uzticēšanos un kompetenci
Šis gadījums liek uzdot neērtus jautājumus. Vai tā bija vienkārša darbinieku nekompetence un nespēja iedziļināties sistēmas datos? Vai tomēr cerība, ka cilvēks nepamanīs vai nesapratīs, kāpēc summa ir mazāka?
Daudzi iedzīvotāji paļaujas uz to, ka VID kā valsts iestāde zina labāk un viņu aprēķini vienmēr ir pareizi. Šādas situācijas grauj uzticību, jo rāda, ka pat godīgam nodokļu maksātājam var nākties tērēt laiku un enerģiju, lai pierādītu to, kas jau tāpat ir rakstīts likumā un iestādes rīcībā esošajos dokumentos.
