Vakardienas saruna kafējnīcā ar kādu brīvu draugu…
Vakar satikāmies ar draugiem kādā nelielā, mājīgā kafejnīcā. Lielākā daļa no mums ir precējušies, bet mūsu kompānijā ir arī daži brīvie kungi. Pie manis apsēdās pazīstamais Valters – viens no tiem, kas vēl nav atradis savu otro pusīti.
Kamēr mans vīrs pārsprieda “vīru lietas” ar Mareku un Lauri, Valters iesaistījās sarunā ar mani. Sāka stāstīt, cik sarežģīti mūsdienās esot atrast tiešām sirsnīgu, “normālu” sievieti. Viņš nebija uzbāzīgs, vienkārši dalījās pārdomās – ar vieglu smaidu un drusku nogurumu balsī.
Tā saruna bija gan mazliet jautra, gan mazliet pārdomu pilna. No vienas puses – mēs visi kaut ko meklējam, no otras – bieži vien nemaz nezinām, ko īsti gribam atrast.
Viņš diezgan atklāti sāka stāstīt par savām iepriekšējām attiecībām – kādas sievietes viņam bijušas līdzās un kāpēc šīs attiecības izjukušas. Klausoties viņā, nemanot sevī sāku analizēt dzirdēto. No visa stāstītā radās noteikts iespaids – kādas sievietes pēc četrdesmit gadu vecuma daudziem vīriešiem īsti nepatīk vai nesaskan.
Protams, katrs gadījums ir individuāls, taču bija jūtams, ka viņš novērtē vienkāršību, humora izjūtu un spēju sarunāties bez pārmetumiem. Pārmērīga prasīgums, sarūgtinājums par pagātni vai pārlieka koncentrēšanās tikai uz sevi – tās bija lietas, kuras viņš minēja kā sarežģījumus iepriekšējās attiecībās.
Pārāk izzinošās
Daudzi vīrieši jūtas neērti, ja sieviete jau no paša sākuma sāk uzdot pārāk daudz jautājumu – kur biji, ar ko biji, kāpēc tieši tā, nevis citādi. It kā vēl nekādu attiecību nav, bet sajūta jau kā nopratināšanā. Šāda dēvējamā “pārlieka ziņkārība” var radīt sajūtu, ka cilvēks netiek pieņemts tāds, kāds ir, bet tiek rūpīgi analizēts vai kontrolēts.
Protams, interese vienam par otru ir normāla lieta, taču vīrieši bieži novērtē brīvības sajūtu un vieglu komunikāciju bez liekas neskaidrības. Tāpēc pārspīlēta vēlme visu izzināt līdz pēdējam sīkumam var viņus vienkārši atturēt.
Pārlieku iecentrētas uz sevi
Dažas sievietes, sasniedzot četrdesmit gadu slieksni, kļūst ļoti pašcentrētas – it kā viss būtu jāgriežas tikai ap viņām. Šāda attieksme vīriešiem parasti nav pievilcīga.
Protams, ir svarīgi sevi cienīt un rūpēties par savām vajadzībām, taču, ja sarunās un kopīgajā laikā viss nemitīgi grozās tikai ap vienu cilvēku, otram var pazust interese.
Attiecībās svarīgs ir dialogs, nevis monologs. Un arī vēlme dot, ne tikai ņemt.
Ja gribas patikt un veidot ciešu saikni, ir vērts padomāt – cik daudz uzmanības spējam veltīt arī otram cilvēkam?
Taču tas vēl nav viss — jāuzdod jautājums, kāpēc tieši šāda veida sievietes pēc 40 gadiem daudziem vīriešiem šķiet nepieņemamas.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
