Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, elektrības cenas biržā augušas par 50,3%. Sākoties 2019. gadam, visi – kā ražotāji, tā tirgotāji un arī lietotāji izsaka dažādus prognožu scenārijus par vairumtirdzniecības cenas nākotni, raksta la.lv.
2018. gadā visā Eiropā, tai skaitā “Nord Pool” apgabalā, notika elektroenerģijas cenu kāpums, un šo procesu galvenokārt ietekmēja klimatiskie apstākļi – sausā un garā vasara ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem gan Skandināvijā, gan arī Daugavā.
Līdz 2018.gada vasarai nebija nekādu pazīmju, ka ūdens līmenis Ziemeļvalstu kalnu rezervuāros varētu būtiski samazināties.
Tomēr datu analīze vēl šobrīd atspoguļo hidrorezervuāru piepildījuma deficītu – novembrī tas bija par 17,7 teravatstundām (TWh) zemāks par normu, un decembrī šī starpība palielinājās līdz 20,2 TWh.
Kā atzīmē “Latvenergo” elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks, ja nav hidroenerģijas, tad to elektroenerģijas ražošanā nākas aizvietot ar citiem resursiem, kas Skandināvijas reģionā galvenokārt ir gāzes ģenerācija, atomenerģija un ogļu stacijas.
Turklāt jāuzsver, ka arī šo resursu izejvielu cenas aizvadītā gada laikā globālajos tirgos ir piedzīvojušas kāpumu.
Cenu izlīdzināšanās ar Ziemeļvalstīm saglabājas
Pagājušā gada janvārī secinājām, ka cenu kritums aizvadītajos gados (2014-2017) galvenokārt ir bijis saistīts ar starpsavienojumu tīkla attīstību reģionā, kas Latviju iekļāva kopējā Ziemeļvalstu tirgū, un tas veicināja Latvijas un Baltijas cenu izlīdzināšanos ar Skandināvijas valstīm.
Ja 2015. gadā atšķirība starp Somijas un Latvijas elektroenerģijas cenām bija aptuveni 40%, tad 2017.gadā šī starpība bija 5%, bet 2018. gadā tā bija līdz 7%. Tas nozīmē, ka Latvijas situācija nepasliktinās salīdzinājumā ar citām valstīm.
Baltijas valstu elektrības cenu starpība ar Somiju
Starpsavienojumi veicina elektroenerģijas cenu tuvināšanos starp valstīm, redzam, ka pietiekamu starpsavienojumu jaudu dēļ starpība vienmēr ir bijusi ļoti neliela starp Latviju un Lietuvu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk