Savukārt pakāpeniska starpsavienojumu attīstība starp Baltiju un Skandināciju ir ļāvusi mūsu cenām tuvināties arī Somijas līmenim.
Brīdī, kad būs izbūvēts Latvijas – Igaunijas trešais 330 kW starpsavienojums ar pietiekamām jaudām, cenu starpība starp Latviju un Igauniju samazināsies vēl vairāk vai izzudīs vispār.
Kādas cenas gaidīt
Iepriekšējo gadu tendences (2014-2017) daļai lietotāju un, iespējams, arī tirgotājiem radīja maldīgu priekšstatu, ka elektroenerģijas cenas biržā katru gadu konstanti samazināsies.
Tomēr 2018. gads parādīja, ka energoresursu tirgi ir savstarpēji saistīti un ka Latvijas elektroenerģijas cena arvien vairāk ir atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem Eiropā un pasaulē.
2018. gadā Latvijas elektroenerģijas cenu dinamika ieguva citādu, plašāku raksturu, un tā reaģēja uz kopējām elektroenerģijas cenām ne tikai Skandināvijā, bet daudz plašākā reģionā.
Tādējādi arī Latvijā elektroenerģijas cena 2018. gada laikā ir palielinājusies līdz ar vispārēju energoresursu (naftas, dabasgāzes, ogļu) cenu kāpumu visā pasaulē.
Elektroenerģijas cenas Skandināvijas biržā 2014-2018
Raksturojot 2019. gada cenas dinamiku, viens no nozīmīgākiem faktoriem ir laikapstākļu izmaiņas. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriezīsies ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles.
Nozīmīgs būs atjaunojamo ģenerācijas īpatsvara pieaugums, kas ik gadu palielinās.
Katru dienu elektroenerģijas tirgus veido prognozes, lai noskaidrotu nākamā gada cenu tendences, iekļaujot aprēķinu par izejvielu cenām un izstrādes apjoma prognozēto līmeni, lai biržā atrastu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara cenu.
Nākotnes darījumi gan izejvielām, gan elektroenerģijai parāda cenu tendenci nākamajiem gadiem.
Nākotnes darījumi (futures) biržā rāda kontraktu vērtību pieaugumu, ko sekmē gan turpmākās hidrobilances prognozes, gan fosilo enerģijas avotu un kvotu cenu celšanās.
Elektroenerģijas cenas biržā
