Vai jums ir gadījies, izkāpjot no autobusa, automātiski pateikt šoferim: “Paldies!”? Tā taču šķiet pavisam normāla pieklājības izpausme – jau kopš bērnības mums ir mācīts, ka par ikvienu izdarītu labu darbu ir jāizsaka pateicība.
Tomēr ir gadījumi, kad šoferis uz to vispār nereaģē – viņš klusē, apmulsis saviebjas vai pat neapmierināti nomurmina kaut ko līdzīgu: “Jā, jā…”
Es vienmēr esmu ticējis, ka pateicības vārdi nekad nav nevietā. Tie ir vienkārši, cilvēcīgi un apliecina cieņu pret otra darbu. Taču kādā brīdī mana pārliecība tika satricināta. Tas notika rudenī, vēlā vakarā, kad ārā gāza lietus. Mikroautobuss bija pārpildīts, taču, pateicoties savām agrākajām pieredzēm, braucot padomju laikos, es biju veiksmīgi nostājies pietiekami tuvu izejai. Kad mans galamērķis jau bija klāt, es apņēmīgi izlauzos caur cilvēku pūli, pagriezos pret šoferi un ar patiesu sirsnību teicu: “Paldies!”
Tajā brīdī pamanīju, kā viņa seja savelkas. Bez skatiena, caur sakostiem zobiem viņš izgrūda: “Jā, lūdzu…” tādā tonī, ka apmulsu. Izkāpu no autobusa un prātoju – kas gan bija nepareizi? Vai viņam bija slikta diena? Vai varbūt viņš mani sajauca ar kādu citu?
Ziņkārības dzīts, sāku izjautāt draugus, kuri strādā sabiedriskajā transportā, un beidzot sapratu iemeslus. Pirmkārt, lielākā daļa šoferu neuzskata, ka dara pasažieriem kādu īpašu pakalpojumu. “Es vienkārši pildīju savu darbu,” atzina mans paziņa Pēteris, kurš jau daudzus gadus strādā par autobusa vadītāju.
Otrkārt, un tas varētu šķist neparasti, dažiem šoferiem “Paldies” var izklausīties kā pasīva agresija. It īpaši, ja brauciens nav bijis sevišķi patīkams – autobuss kratījies, strauji bremzējis vai bijis pārpildīts. Šādā situācijā pateicība var skanēt ironiski, it kā pasažieris teiktu: “Paldies, ka nekas ar mums nenotika ceļā,” skaidroja pieredzējis šoferis.
Lasi vēl: Latvijā vējš pieņemas spēkā, VUGD ziņo par pirmajiem postījumiem – zināms cikos vētra rimsies
Un vēl ir kāds aspekts, par ko parasti neaizdomājamies. Sabiedriskā transporta vadītāji dienas laikā dzird “Paldies” desmitiem reižu. Iedomājieties, ka strādājat birojā un katru reizi, kad nosūtāt e-pastu vai aizpildāt atskaiti, kolēģi jums atkārto: “Paldies!” Sākumā tas būtu patīkami, bet pēc nedēļas jūs jau sāktu nervozi sarauties pie katra pateicības vārda.
Tāpēc tagad, izkāpjot no autobusa, es vairs neko nesaku. Bet..
Visinteresantāko skaidrojumu man sniedza tas pats Pēteris. “Sakiet, kurš visbiežāk saka “Paldies”?” viņš jautāja. Atsvaidzināju atmiņu un atbildēju – pensionāri, studenti… “Un kurš nekad nesaka?” turpināja Pēteris. “Tie, kas maksā pilnu biļetes cenu! Viņi samaksā un uzskata, ka pakalpojums ir jau iegādāts, tāpēc nekādu pateicību nevajag. Savukārt tie, kas saka “Paldies”, bieži domā, ka es viņiem esmu izdarījis kādu īpašu labvēlību. Bet es tikai daru savu darbu,” viņš paskaidroja.
Tātad daži autobusu vadītāji šo pateicības vārdu neuztver kā laipnu žestu, bet gan kā pazemīgu pateicību par to, ka viņus vispār uzņēma autobusā. Dažreiz tas var pat kaitināt – it kā pasažieris būtu bijis atkarīgs no šofera labvēlības, nevis vienkārši izmantojis apmaksātu pakalpojumu.
Tomēr ir situācijas, kad pateicība patiešām ir vietā. Ja šoferis īpaši palīdzēja – piemēram, pagaidīja vecmāmiņu ar smagām somām vai palīdzēja ar biļetes iegādi –, tad “Paldies” ir vairāk nekā tikai pieklājība. Tā ir patiesa pateicība, ko šoferi novērtē.
Tagad es saku “Paldies” tikai tad, ja vadītājs ir izrādījis īpašu laipnību. Par pašu braucienu vien – vairs ne. Un kā ir ar jums? Vai jūs pateicaties šoferiem?
Kāpēc autobusu un kravas automašīnu vadītāji sveicina cits citu? Šoferi uz ceļa bieži sveicina viens otru, un tam ir vairāki iemesli:
- Drošība – īss rokas mājiens palīdz vadītājiem atpazīt cits citu un norādīt savu klātbūtni, īpaši sliktas redzamības apstākļos vai sarežģītos ceļu posmos. Tas var būt arī signāls citiem satiksmes dalībniekiem, ka tuvumā atrodas divi lieli transportlīdzekļi, tāpēc jābūt uzmanīgākiem.
- Solidaritāte un atzinība – tā kā autobusu un kravas automašīnu vadītāji bieži strādā vieni un pavada ilgas stundas uz ceļa, sveiciens ir veids, kā izrādīt atbalstu un piederību savai profesionālajai kopienai.
- Pazīšanās – kravas auto šoferi uz lielceļiem bieži pamana zināmus numurus un sveicina savus reģiona kolēģus, savukārt sabiedriskā transporta šoferi parasti sasveicinās ar tiem, kurus bieži satiek savā maršrutā vai gala pieturās.
