Es praktizēju psihoterapiju, bet es nekad neaizskaru homoseksualitātes tēmu, ka pats pacients uz to sāk nevedināt, jo it īpaši vīrieši ir ļoti nedroši par to, ka es varētu viņiem pateikt, ka viņš ir gejs. Jo izrādās, ka būt gejam, ir ļoti slikti, tāpēc vīrieši no tā baidās.
Neviens neizvēlas savu seksuālo orientāciju. Vēl jo mazāk, man ir tādas spējas kādam uzlikt “zīmogu”, ka kāds ir gejs. Tās būtu pārdabiskas un velnišķīgas spējas. Tāpēc, pirmajās reizēs, kad es satiekos ar savu pacientu, tad es neaizskaru šo tēmu, jo a) tam nav nekādas nozīmes un b) tā nav mana darīšana.
Tomēr, lielākā daļa sabiedrības vēl joprojām domā, ka tas ir apzināti izvēlēts dzīves veids. Tāpēc, geji ir grēcinieki un izvirtuļi, kuri tāpēc nav pelnījuši cieņu un pieklājīgu izturēšanos. Pasakiet man, lūdzu, kurš labprātīgi ko tādu “izvēlētos”?
Zinātne ir pierādījusi, ka homoseksualitāte ir saistīta ar X hromosomu, kur ir gēnos un kuru nav iespējams mainīt. Bet aizspriedumi ir vēl joprojām, jo reliģijai un senatnīgiem priekšstatiem ir sava daļa artavas geju nicināšanā. Sabiedrība domā, ka tai ir teikšana pār to, ko katrs dara savā guļamistabā, ka tai ir tiesības kaut ko nepieņemt un pat aizliegt.
Daļa vainas ir jāuzņemas arī medijiem, kur katrā reklāmā ir redzami tikai heteroseksuāli pāri, bet, kad ir nepieciešams piesaistīt vīriešu uzmanību, tad homoseksuālas sievietes tiek izmantotas, kā piesaistes veids. Sabiedrībai trūkst reālistisku piemēru, arī tāpēc sabiedrībai rodas iespaids, ka tā ir “izvēle”, nevis gēni un apkārtējā vide, jo tai arī ir sava daļa ietekmes, kad pusaudzis sāk veidoties par nobriedušāku cilvēku.
Ja homoseksualitāte ir izvēle, tad vai tu vari atbildēt uz jautājumu, kad un kāpēc tu izvēlējies būt heteroseksuāls?
Avots: theguardian.com
Vse Starki umrut!
neizteikšos
Neizvēlētos – man kā vīrietim vienkārši patīk sievietes. Un vīriešu kārtas radījumi seksuāli šķiet krietni nepievilcīgāki, ja ne pat neinteresantāki. Un kas attiecas uz šeit šai rakstā pausto demagoģiju, tad raksta autoram drīzāk ir bailes to pašam atzīt, nevis šaubas, ka to varētu atzīt kāds cits. Kaut kāds siekalaina pederasta rakstelis ar tendenci izraisīt lasītājos šaubas vai līdzcietību.
Un, kas attiecas uz to, ka tie ir kaut kādi aiszspriedumi vai kaut kas tamlīdzīgs – pardon – pasaule n-tos tūkstošus un pat miljonus gadu ir dzīvojusi neapšaubot vīrieša un sievietes savienību un tagad kaut kādi garīgi slimi izvirtuļi pūlēsies mums iestāstīt, ka, redz – līdz šim tā ir bijusi nepareiza. Piedodiet – nepareizi ir viņi un ja to nesaprot un nevēlas saprast, bet turpina savu slimību un perversijas uztiept citiem, tad lai nebrīnās, ka viņus par to dauza.
Tu domā ko tu runā? Homoseksuāļi ir vienmēr pastāvējuši, bet viņus vienmēr ir nicinājuši, tāpēc nebija vēlmes to atzīt. Viņi ir savādāki, nevis nepareizi, tas ir tāpat kā cilvēks neizvēlās vai tu būsi labrocis vai kreilis, tā vienkārši ir.
Manā skatījumā teikt, ka homoseksuāļi ir vienkārši citādāki, nevis nepareizi, ir tas pats, kas teikt, ka pedofīli u.tml. ir citādāki, nevis nepareizi. Protams, ka viņi visi ir pastāvējuši vienmēr, bet ir vērts padomāt kādēļ tādus cilvēkus nicina un neatzīst. Tas vienkārši nav pareizi. Ar cilvēku kaut kas nav kārtībā, ja viņam nav pareiza orientācija.
Milestiba ir milestiba.Punkts