Vai lamāšanās nav brīnišķīga? Tas ir jocīgs akts, kad tu pielieto vārdus, kuriem ir piešķirta nepieklājīga nozīme, gūstot dīvaina veida prieku. Sarunās un strīdos lamuvārds pastiprina iepriekš teikto un ļauj informācijai labāk saglabāties tavā un citu cilvēku atmiņā.
Lamāšanās spēj tevi fiziski aktivizēt, stimulējot enerģijas rašanos, bet reizēs, kad ir kāda nepatīkama vai fiziski sāpīga situācija, tad kāda lamuvārda izteikšana palīdz tev tikt pāri sāpēm un nepatīkamajai situācijai.
Lietojot lamuvārdus, kad tev tiek nodarītas fiziskas sāpes vai, kad tev ir jāpaceļ kāds smagums treniņos, palīdz tev pieņemt sāpes un sadzīvot ar tām, sasniedzot labākus rezultātus. Agrākos laikos tieši lamāšanās dēļ cilvēkiem prātos radās “aizliegtās” idejas.
Lamāšanās vēsture ir aizsākusies, protams, no sakara ar baznīcu. Reliģijai bija jāatrod ko sodīt un kādi grēki, kurus cilvēki pieļauj. Tāpēc tika noteikti nepieklājīgie vārdi, kuru lietojot, cilvēki tika sodīti.
Tā pat tiek uzskatīts kā grēks, ka vārdi tiek lietoti nepareizā vai nepiedienīgā kontekstā. Kā, piemēram, mūsdienās uz katra stūra ir sastopams izsauciens “Ak, Dievs!”.
Šis nav mudinājums uz lamāšanos ikdienas dzīvē uz katra soļa, nebūt nē. Bet ir vērts saprast, ka šajā dzīvē nekas nav vai nu tikai labs, vai tikai slikts. Tā pat ir ar mūsu iemīļoto lamāšanos, kura var būt vietā kādā pēdējā maratona kilometrā, kādā sāpju brīdī vai pēdējā treniņa posmā.
Avots: menshealth.co.uk