Pasmaidi klientam, uzsauc dzērienus kolēģiem. Kalusies, jūti līdzi, dali savus panākumus ar kolēģi. Atstāj pēdējo bulciņu kādam citam.
Pasmīni par klientu. Radi satraukumu savos kolēģos. Atzīsti, ka padarītais darbs bija tikai tavs nopelns. Izsakies pirmais. Liec kājas uz galda. Negaidi apstiprinājumu- rīkojies. Pārtrauc kāda runas plūdus. Prasi vairāk. Un vis beidzot, paņem to pēdējo bulciņu- tu to esi pelnījis!
Seko vienam no šiem uzvedības modeļiem un zinātne apgalvo, ka tu tiksi tālu, būsi labā amatā un veiksmīgs. Sekojot otram, tu nomirsi nabadzīgs un bezspēcīgs, bez nekādas ietekmes. Tikai, uzmini nu, kurš ceļš ir kurš?
Cilvēki sāk likt sevi pirmajā vietā, kas apkārtējiem, protams, varētu ne visai patikt. Ne velti viedi vīri ir teikuši, ka daudz labāk ir būt tādam, no kura baidās, nevis tādam, kuru mīl.
Ņem un dod: Kāpēc, palīdzot citiem, mēs palīdzam sev (Give and Take: Why Helping Others Drives Our Success), autora Ādama Granta sarakstīta grāmata, kura ir kļuvusi par bestselleru. Tajā ir apgalvots, ka daloties savās zināšanās, kontaktos un pieredzē, negaidot neko pretī, ļauj šādiem cilvēkiem nonākt savas sfēras, uzņēmuma augšgalā.
Tomēr, izlasot grāmatu, par Stīvu Džobsu (Steve Jobs), kuru sarakstīja Valters Īsaksons (Walter Isaacson), kāds biznesmenis komentēja: ‘Redziet! Stīvs Džobss bija īsts kretīns, bet viņš bija viens no veiksmīgākajiem cilvēkiem uz šīs planētas. Varbūt, ja es kļūstu par vēl lielāku kretīnu, tad es varētu kļūt veiksmīgāks pat par Stīvu!”
Katram savs ceļš ejams, atliek tikai izvēlēties!
Avots: theatlantic.com