Frāze «Tu man esi parādā» ne vienmēr tiek izteikta skaļi. Bet to var just balss tonī, žestos, uzvedībā.
Ir tuvinieki, kas patiesi uzskata, ka tuvība dod tiesības uz visu — mājvietu, ēdienu, sapratni un pacietību. Un kad pateicība pārvēršas prasībās, kad palīdzība kļūst par pienākumu — ir brīdis pateikt “pietiek”.
Māja nav kopmītne. Un mīlestība nav īres maksa. Tā nav skatuve, kur spēlēt manipulācijas.
Tie, kam grūti rast prieku — arī citos
Ar gadiem kļūst vieglāk sajust: kāds ienāk mājās un atnes līdzi vieglumu, siltumu, dzīvesprieku. Bet ir arī tādi, kas nejauši — vai gluži nemanot — sāk salīdzināt, uzdot jautājumus, kas liek justies neveikli.
— «Jums te kaut kā ļoti mierīgi…»
— «Un ko tu šobrīd dari savā dzīvē?»
— «Oi, es arī reiz gribēju sev šādu krēslu, bet tad sapratu, ka tas manam dzīvoklim ir par dārgu…»
Tā nav īsti saruna. Drīzāk – piezīmes, kas šķiet nevainīgas, bet liek aizdomāties. It kā sīkumi, bet pēc tiem paliek viegla neskaidrība vai sajūta, ka kaut kas nav līdz galam saprasts.
Ja pēc tikšanās ar kādu cilvēku jūs sākat šaubīties par sevi, iespējams, šis cilvēks nav jums piemērots. Pat ja jums ir kopīgs uzvārds.
Mājas — tās ir robežas. Personīgas. Tuvības pilnas. Un ielaist tajās kādu — nozīmē uzticēties. Tā nav vienkārši pieklājība, bet aicinājums ienākt savā pasaulē. Ja pēc šādas vizītes paliek nevis sirdsmiers, bet drīzāk nemiers vai tukšums — tas jau ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.
Mīlēt var. Piedot arī. Apsveikt svētkos — lūdzu, bez problēmām. Taču ielaist savā mājā — tas nav obligāti.
Dažkārt attiecības ir labāk atstāt ārpus mājas. Tas nav par attālumu, bet par rūpēm par sevi un savu mieru.
Reiz kāda gudra sieviete teica: „Dažkārt tuvību var saglabāt tikai ar attālumu.”
Pat ja esi viens, mājas var būt pilnas — ar gaismu, klusumu, smaržu pēc cepumiem un mieru. Dažreiz klusums ir vērtīgāks par sarunu. Dažreiz vientulība ir labāka nekā tiem, kas iekšēji grauj tavu pasauli.
Mājīgums nav tikai interjers — tas ir drošības un miera sajūta. Ja kāds mājās rada nemieru, viņam tur nav īstā vieta. Pat tad, ja viņš tev līdzīgs vai tu viņu pazīsti ļoti labi.
Jo mājas nav tikai dzīvesvietu kopums. Tā ir jūsu iekšējā pasaule. Un reizēm — jūsu patvērums pret tiem, kas sevi sauc par radiniekiem.
