Pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesai tika nodota lieta, kurā celtas pretenzijas pret kādu bankas darbinieci, kas 17 gadus ir rīkojusies ar citu līdzekļiem
Kā zināms, Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka “Swedbank” darbiniece Larisa Bobrova tiek apsūdzēta par nelikumīgām darbībām ar klientu naudas līdzekļiem lielā apmērā, kā arī par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā. L. Bobrova iepriekš ieņēmusi “Swedbank” Ogres un Bauskas klientu apkalpošanas filiāļu vadītājas amatus.
Saskaņā ar apsūdzību, kopš 2003. gada viņa 17 gadu laikā bez klientu ziņas viņu vārdā noformējusi attālināto bankas pakalpojumu līgumus, reģistrējusi jaunas kodu kartes, kodu kalkulatorus un maksājumu kartes, pārtraukusi depozītu līgumus, kā arī noformējusi aizdevumu līgumus un prettiesiski pārskaitījusi klientu naudu.
Lai slēptu nelikumīgās darbības, Bobrova daļu piesavināto līdzekļu izmantojusi, lai segtu citu klientu prasības. Tiek uzskatīts, ka viņa izmantojusi 19 personu maksājumu līdzekļus. Kopējie zaudējumi pārsniedz 203 tūkstošus eiro. Pārkāpumus atklāja pati banka, kad tika pievērsta uzmanība klientiem ar digitālu aktivitāti, īpaši senioriem, kuri parasti neizmanto interneta banku.
Lasi vēl: Rudens ir labākais laiks augļu koku apgriešanai – dalos ar padomiem
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: “Bankas ir drošas, un turēt naudu bankā ir droši.” Tomēr, uzzinot par šādiem gadījumiem, cilvēkiem var būt grūti šo apgalvojumu savienot ar realitāti — vai tas neizklausās pretrunīgi?
Lasi vēl: Kāda ir sajūta kad cilvēks “aiziet”, vai nāk eņģelis vai ir gaisma tuneļa galā – kā to var uzzināt
Daudzi ir pārsteigti — bija vajadzīgi 17 gadi, lai šo noziegumu atklātu. Citi savukārt pauž viedokli, ka digitālā nauda nav droša, jo tā esot tikai cipari ekrānā. Vēl kāds komentē, ka šāda informācija liek domāt, kā telefona krāpnieki iegūst informāciju par cilvēka datiem, telefona numuru un pieejamajiem līdzekļiem. Pēc šādas informācijas saņemšanas šādas domas un cilvēku viedokļi vairs nemaz nepārsteidz.
