Vai adoptēto bērnu audzināšana atšķiras no savu bioloģisko bērnu audzināšanas? Vēl jo vairāk, ja ģimenē ir divi tēvi?
Arvien biežāk vecāki nolemj adoptēt bērnu ne tikai tāpēc, ka viņiem pašiem nevar būt savs bērns, bet arī tāpēc, ka viņi vēlas dot bērnam mājas, rūpes un mīlestību, ko ir pelnījis ikviens cilvēks pasaulē.
Šodien mēs jums pastāstīsim, kā ir būt adoptētājiem un ar kādām grūtībām viņiem nākas saskarties ikdienā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par viendzimuma attiecībām.
Pat ne visi, kam ir savi bērni, zina, kā audzināt bērnu, kā kļūt par labu draugu un mīlošu vecāku. Vecākiem, kuri adoptē bērnu, nezināmais ir biedējošs, viņi nezina, vai spēs veidot saikni ar savu bērnu, vai ģenētika ļaus izaudzināt labu cilvēku un vai bērns mīlēs savus vecākus.
Ričards un Luiss ir pāris no Londonas, kas audzina divus adoptētus bērnus. Katru dienu vecāki savā blogā stāsta par izaicinājumiem un prieku, ko viņiem sagādā būt šo bērnu vecākiem:
“Adopcija ir piedzīvojums, kas nebeidzas. Mēs nepārtraukti domājam par bērniem un par to, ka, viņiem kļūstot vecākiem, mums ir arvien grūtāk un grūtāk viņiem kaut ko izskaidrot. Būtu negodīgi izlikties, ka adopcijas sākums vienmēr ir tikai prieka un gaidīšanas pilns, ka atkal kļūsim par vecākiem. Katrs jauns adopcijas process liek mums nervozēt un uztraukties par to, vai mums izdosies atrast kontaktu ar bērnu.
Mums kā vecākiem ir jādara lietas, ko mēs nedarītu. Taču mīlestības pret saviem bērniem dēļ un tādēļ, ka vēlamies viņiem tikai to labāko, mēs darīsim to, kas ir pareizi. Mēs centīsimies dot viņiem vislabāko viņu nākotnei, pat ja reizēm mums pašiem tas būs grūti.”
Ričards un Luiss katru dienu dalās savās emocijās ar saviem abonentiem. Tēti blogeri ne tikai dalās ar savu pieredzi, bet arī atbalsta visus, kas vēlas adoptēt bērnu. Viņu mērķis ir parādīt cilvēkiem, ka adopcija nav biedējoša, bet gan reizēm aizraujoša un dažkārt arī iepriecinoša.
Lasi vēl: Ja es būtu zinājusi, ka tas ir tik garšīgi, es būtu pagatavojusi vairāk! Pastāstīšu, kā sagatavot zaļos tomātus gruzīnu gaumē
Adoptēto vecāku rūpes
Ričards un Luiss bieži lutina dēlu un meitu, bet vēl svarīgāk ir tas, ka abi tēvi daudz laika pavada kopā ar bērniem. Viņi kopā svin visas dzimšanas dienas, kopā iet šūpoties, audzē stādus, spēlē spēles un rīko piknikus. “Visa mana pasaule ir vienā fotogrāfijā, kurā mēs visu dienu pavadām laiku kopā,” saka laimīgais tētis.
Ir lietas, kas tētim būs jāizskaidro vecākajam dēlam un mazajai meitai. Arī tēviem var būt grūti. Mātes dienā vecākais dēls teica: “Šodien ir Mātes diena, bet mums nav mammas, tāpēc mēs to nesvinam” – šos bērna vārdus bija grūti dzirdēt, lai gan Ričardu un Luisu apsveica arī viņu sekotāji.
“Ir tik daudz veidu, kā salauzt manu sirdi tūkstoš gabaliņos, bet man bija vienalga. Mēs bērniem paskaidrojām, ka viņiem ir savas mammas, un kopā ar bērniem aizdedzām svecītes par godu viņām. Daļa manis vienmēr būs skumja šajā dienā, bet ar laiku, kad bērni kļūs lielāki, viņi vairāk sapratīs, kā darbojas pasaule, un spēs tikt galā ar savām emocijām,” saka Luiss.
Tēti cenšas būt vislabākie vecāki, kādi vien spēj būt, taču viņi neaizmirst arī parūpēties par sevi. Luiss saka, ka ir viegli pievērsties bērniem un aizmirst par savām vajadzībām. Taču, lai rādītu labu piemēru, ir jāuzrauga savs izskats, ieradumi un garastāvoklis.
Dažkārt varat atpūsties, bet kādā brīdī jums ir jāsavāc spēki un jākļūst par paraugu: jābūt labā noskaņojumā, draudzīgam ar citiem un jārūpējas par savu izskatu. Protams, tās nav vissvarīgākās lietas pasaulē, bet bērni vienmēr atdarina savus vecākus, tāpēc nav laika atpūsties.