Galvenais – airēt vienā laivā kopā
Ģimene – tas nav atsevišķu cilvēku kopums, ne hostelis ar grafiku. Pēc Denisa domām, ģimene – tā ir laiva, kurā visi airē vienā virzienā. Un, ja kāds pārstāj airēt, pagriežas malā vai, tieši pretēji, mēģina mainīt kursu, visa konstrukcija sāk šķiebties. “Kad mājās ir tik daudz viņu, nav iespējams visu kontrolēt. Kāds smejas, kāds klusē. Bet es uzskatu, ka, ja situāciju neatrisināt, tā nekur nepazudīs,” – spriež tēvs.
Ģimenes mājās nav aizliegts izrādīt emocijas, bet nedrīkst klusēt un mēnešiem glabāt aizvainojumu. Ja noticis konflikts, Deniss pulcina visus iesaistītos un rīko ģimenes padomi. Lai tas aizņem stundu, divas vai pusi dienas – bet katrs aiziet ar sajūtu, ka ir uzklausīts, ka ir secinājums, ka ir piedošana.
Šis princips darbojas arī priekā. Uzvaras, svētki, sasniegumi – viss ir kopīgs. Kāds ieguvis diplomu – priecājas visi. Kāds iemācījies braukt ar velosipēdu – apspriež visa ģimene. Kad kāds izceļas, tas ir gan par “personīgo panākumu”, gan par kopīgu virzību uz priekšu.
Kā apņēmīgā sieviete atklāja, ka viņas nauda ir pazudusi – noderīgi zināt
Lasi vēl: CSDD sper soli nākotnē – kas mainīsies klientu apkalpošanā
Liela ģimene sadzīvē
No malas var šķist, ka ģimene ar daudziem ir nepārtraukts haoss: troksnis, uzkopšana, rotaļlietas uz grīdas, skaļas vakariņas. Un tas… daļēji ir taisnība. “Kad tev ir pieci – gribi vai negribi, visiem nepasegsi. Viņus vienkārši fiziski nevar visus iesēdināt vienā istabā. Mums ir citādi: ne pēc plāna, bet pēc gara. Mazāk kontroles – vairāk dzīves,” – saka vīrietis. Šajā haosā Denisam un Aleksandrai ir savs iekšējais kārtības modelis – dzīvs, elastīgs, cilvēcīgs:
“Mēs nemēģinām izveidot stingru dienas režīmu. Tas nav par ‘8 no rīta celšanās, 9 brokastis, 10 mācības’. Mums viss ir daudz plūstošāk. Tas nenozīmē pilnīgu haosu. Katrs saprot, kas drīkstams, kas ne, kur ir brīvība un kur – robeža.” Šajā ģimenē ar cieņu izturas pret katra personīgo telpu un vecumu. Vecākie jau dzīvo savu dzīvi, jaunākie – spēlējas un pēta pasauli, bet Daniels – posmā “visu pataustīt, visur ielīst”. Bet pat šajā enerģijas pārpilnībā ir savi principi.
“Es no sievas esmu iemācījies mieru. Viņa ir mamma ar lielu pieredzi, viņu neuztrauc katrs šķaudiens. Nav tās pārliekās uzraudzības, kā vecākiem ar vienu. Mēs dodam brīvību, bet turam arī rāmjus,” – spriež Deniss. Ģimenes vakari notiek, bet ne pēc grafika. Reizēm ģimene spēlē galda spēles, citreiz vienkārši sarunājas vakariņās. Tas nav šovs, ne Instagram bilde, bet īsta dzīve.
Sadzīves pienākumi tiek sadalīti nevis pēc striktiem noteikumiem, bet pēc līdzsvara. Sieva biežāk atbild par mazajiem, bet, ja vajag, vīrs uzņemas visu. Vairākas reizes Aleksandra devās atpūsties ar māsu, un viņš palika viens ar viņiem.
Par vērtībām
Denisam audzināšana nav noteikumu kopums vai no grāmatām paņemta metode. Tas ir ceļš, kurā svarīgāks par vārdiem ir personīgais piemērs. Jo viņi dara nevis to, ko viņiem saka, bet to, ko viņi redz. “Man ir svarīgi, lai viņu būtu ne tikai gudri vai veiksmīgi. Es vēlos, lai viņi būtu godīgi, dāsni, atvērti un laipni. Lai viņi spētu sajust – gan sevi, gan citus,” – dalās Deniss.
Viņa galvenais uzdevums – iemācīt būt patiesiem. Ne tēlot, ne izlikties, bet būt. Spēt atzīt kļūdas, prasīt piedošanu, aizstāvēt vājākos. “Es ļoti vēlos, lai viņi neietu līdzi vispārējiem ‘trendīgajiem’ virzieniem. Man ir svarīgi, lai viņi sajustu savu vērtību,” – uzskata vīrietis. Tēva lomā Deniss balstās uz savu vecāku un pat vecvecāku pieredzi. Viņš tic pēctecībai un tam, ka gudrība var tikt nodota no paaudzes paaudzē – ne tikai ar padomiem, bet arī ar klātbūtni.
Viņš sevi uzskata ne par ideālu, bet par īstu, mierīgu un iesaistītu tēvu. Viņam svarīgāka ir nevis bezierunu paklausība, bet gan viņu iekšējais spēks un cilvēcība. “Lai viņi kļūdās, lai iztur. Galvenais, lai nezaudē sevi, lai prot būt godīgi pret sevi un nebaidās būt laipni. Tā ir patiesā spēks,” – uzsver Deniss.
