Māja nav kopmītnes vieta un nav mīlestības īre. Tā nav vieta, kur atļauties nepatiesu spēli vai neizteiktas prasības.
5.Tie, kas ir neapmierināti ar visu — arī ar jūsu dzīvi
Ar gadiem pamani, ka cilvēka klātbūtne jūtama pat pēc tā, kā viņš uzvedas tavā virtuvē. Daži atnes siltumu, dalās stāstos, smejas. Citi — it kā nemanāmi, bet spēj trāpīt pa tām visjutīgākajām vietām.
— «Te ir kādu laikam mainīt interjeru, lai būtu gaišāk.»
— «Tu tik ļoti mainījusies kopš bērnības.»
— «Varbūt vajadzētu pie ārsta aiziet, izskatās, ka esi nogurusi.»
Šie nav tikai vārdi, bet mazas piezīmes, kas var likt pārdomāt. Reizēm tie nav domāti aizvainojumiem, bet tomēr liek justies neērti.
Ja pēc sarunas ar kādu jūti, ka esi mazliet apjucis vai noskumis — tas varētu būt signāls padomāt, cik daudz šis cilvēks tev dod.
Māja ir vieta, kur gribas justies droši un atbalstītam. Ielaist kādu savā dzīvē nozīmē uzticēties. Ja pēc tikšanās pārņem nevis prieks, bet nogurums — varbūt vajadzētu izvērtēt attiecības.
Mīlestība un sapratne ir svarīgas. Svarīgi arī zināt, kad ir laiks sevi saudzēt.
Kā reiz teica gudra sieviete: „Lai tuvība paliktu dzīva, reizēm vajag arī nelielu attālumu.”
Māja nav tikai telpa ar sienām — tā ir vieta, kur var būt mierā un būt pašam. Pat ja dzīvo viens, šeit valda silts klusums un patīkamas smaržas. Nereti klusums sniedz vairāk nekā daudz runāšana.
Ir cilvēki, kuru klātbūtne ienes mājās īpašu mieru un siltumu, bet citi — lai arī tuvi — dažkārt ienes nelielas pārdomas, ko pat nav viegli izteikt vārdos. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties tos, ar kuriem dalīties savu laiku un telpu.
Māja ir vieta, kur aug sapratne, rūpes un savstarpēja cieņa. Un ikvienam ir tiesības justies šeit labi un ērti.
