Igaunija ir spērusi vēsturisku soli savas energoneatkarības virzienā, un šis lēmums tiešā veidā ietekmēs arī mūs Latvijā. Kaimiņvalsts parlaments ir atbalstījis kodolenerģijas ieviešanu, un šobrīd top likumprojekts, ko plānots pieņemt līdz šī gada jūnijam.
Plāni ir vērienīgi – Igaunija vēlas uzbūvēt modernu mazā tipa kodolstaciju, kas nodrošinātu stabilu un lētāku elektrību visam Baltijas reģionam. Tas nozīmē, ka nākotnē mūsu rēķini varētu kļūt krietni draudzīgāki, īpaši tajos brīžos, kad vējš nepūš un saule nespīd.
Kāpēc Igaunija izvēlas atomenerģiju
Igaunijai situācija ir diezgan skaidra – vecās degslānekļa elektrostacijas savu laiku ir nokalpojušas. Tās kļūst gan dārgas, gan videi kaitīgas, tāpēc valstij steidzami vajadzīgs jauns un jaudīgs enerģijas avots. Somijas pieredze rāda, ka kodolenerģija ir lielisks veids, kā noturēt zemas elektroenerģijas cenas gadu desmitiem ilgi.
Igaunijas valdība jau ir sākusi meklēt labāko vietu, kur novietot jauno staciju. Interesanti, ka Austrumigaunijā, kur vēsturiski vienmēr ražota enerģija, vietējie iedzīvotāji un pašvaldības šo ideju atbalsta. Viena pašvaldība pat ir nolēmusi pārdot zemi, lai projekts varētu sākties. Tur jau ir gatava infrastruktūra un zinoši speciālisti, tāpēc vietas izvēle šķiet pārsteidzoši vienkārša un loģiska.
Modernie reaktori un kaimiņu pieredze
Igaunijas uzņēmums “Fermi Energia” ir izvēlējies modernu tehnoloģiju – mazos moduļu reaktorus. Šādi reaktori šobrīd tiek būvēti Kanādā, un drīz darbi sāksies arī Polijā un ASV. Tie ir mazāki par tradicionālajām atomelektrostacijām, tos var uzbūvēt ātrāk un tie ir daudz drošāki. Pirmo šādu reaktoru Igaunijā plānots pabeigt līdz 2035. gadam, bet otrs varētu sekot jau pavisam drīz pēc tam.
Šī tehnoloģija ir labi pazīstama Somijā un Zviedrijā, kur līdzīgi reaktori strādā gadiem. Baltijas valstīm tas ir kritiski svarīgi, jo šobrīd mēs joprojām esam ļoti atkarīgi no dabas apstākļiem. Piemēram, šī gada janvārī, kad ārā bija tumšs un bezvējains laiks, elektrības cena uzlēca līdz pat 150 eiro par megavatstundu. Ja mums būtu kodolstacija, cena būtu daudz stabilāka un prognozējamāka.
Sadarbība starp Baltijas kaimiņiem
Igaunija aicina arī Latviju nopietni apsvērt pievienošanos šim projektam. Vēsture rāda, ka vienatnē mēs esam par maziem, lai īstenotu tik milzīgus projektus. Iepriekšējais mēģinājums būvēt lielu staciju Lietuvā neizdevās politisku strīdu dēļ, taču šoreiz situācija ir citāda. Kopīga sadarbība ļautu ne tikai samazināt elektrības cenas, bet arī garantēt, ka mēs paši spējam sevi nodrošināt ar enerģiju jebkurā brīdī.
Lai gan projekts vēl ir sākuma stadijā un prasa milzīgas investīcijas – aptuveni 2 miljardus eiro –, ieguvumi ilgtermiņā varētu būt milzīgi. “Fermi Energia” vadība uzsver, ka tikai kopā Baltijas valstis var nodrošināt savu drošību. Latvijai šī ir iespēja būt daļai no moderna enerģētikas tīkla, kas nebūtu atkarīgs no tā, vai ārā pūš vējš.
Drošība un nākotnes perspektīvas
Jaunās paaudzes mazie reaktori ir izstrādāti tā, lai tie būtu maksimāli automatizēti un droši. To būvniecība prasa mazāk laika nekā vecajām stacijām, un tie ir videi draudzīgi, jo nerada kaitīgos izmešus. Lai gan šobrīd pasaulē vēl nav neviena pilnībā funkcionējoša šāda tipa reaktora, pirmie pilotprojekti Kanādā drīz tiks pabeigti, sniedzot nepieciešamo pieredzi arī mums.
Igaunija rāda lielisku piemēru, kā plānot valsts nākotni tālredzīgi. Tas nav tikai stāsts par enerģiju, bet par ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju. Ja izdosies piesaistīt investīcijas un realizēt projektu līdz 2035. gadam, Baltija varētu kļūt par vienu no enerģētiski pašpietiekamākajiem reģioniem Eiropā. Tas būtu lielisks rezultāts, kas kalpotu par drošu pamatu mūsu bērnu un mazbērnu dzīvei.
