Kaimiņu meitene man katru dienu māja ar roku, it kā mēģinātu kaut ko pateikt – nolēmu noskaidrot, ko tieši

Vairāku nedēļu garumā kāda maza meitene no mājas ielas pretējā pusē katru dienu un arī naktīs māja man ar roku. Viņas skatienā bija kaut kas neparasts – it kā viņa censtos ko pateikt.

Man neatkāpās sajūta, ka man ir jānoskaidro, ko tieši viņa gribēja man nodot.

Kad beidzot nolēmu uzzināt vairāk par viņu, tas, ko ieraudzīju, lika man paskatīties uz visu pavisam citādi.

Katru vakaru es redzēju viņu – mazu meitenīti, ne vecāku par pieciem gadiem –, stāvam pie loga un mājam man ar roku.

Tas viss raisīja nemieru. Kas viņa ir? Ko viņa mēģina pateikt?

Kādā vakarā, sēžot viesistabā kopā ar sievu, es pieminēju šo meiteni.
“Viņa atkal pie loga – tā meitenīte, par kuru es tev stāstīju,” es sacīju.
Sendija nolika malā grāmatu, piecēlās un piegāja pie loga.
“Tu domā to, kura vienmēr māj tev ar roku?” viņa jautāja.

Es pamāju ar galvu un sajutu dīvainas skumjas. „Jā, bet viņas skatienā bija kaut kas… It kā viņa mēģinātu kaut ko man pateikt. It kā viņai būtu vajadzīga palīdzība.”

Nākamajā dienā es nolēmu aprunāties ar kaimiņiem un pieklauvēju pie viņu durvīm. 👇👇

Ilgi neviens neatvēra, taču tad durvis lēnām pavērās, un uz sliekšņa parādījās gados vecā sieviete ar nogurušu sejas izteiksmi.

„Labdien,” es teicu, „es dzīvoju ielas otrā pusē un bieži redzu jūsu meitenīti – viņa sēž pie loga un man māj. Es vienkārši gribēju pārliecināties, vai ar viņu viss ir kārtībā.”

Sieviete, kā man likās, nedaudz saspringa. Viņa cieši uzlūkoja mani, un tikai pēc nelielas pauzes atbildēja:

„Tā ir… mana mazmeita. Viņas vecāki nesen gāja bojā, un tagad viņa dzīvo pie manis. Viņai šeit nav draugu, viņa ļoti ilgojas. Es lūgšu viņai tā vairs nedarīt.”

„Nē, viņa man netraucē. Izsaku līdzjūtību.”

Tagad es katru dienu viņai māju, un tas ir kļuvis par mūsu nelielu rituālu. Ceru, ka drīzumā meitenītei viss sakārtosies.

Šis vienkāršais ikdienas žests mums abiem ir devis mazliet siltuma un cerības. Dažreiz pietiek tikai ar mazu uzmanības izrādīšanu, lai kādam cilvēkam atvieglotu dienu.

Vai tev arī ir kāda ikdienas tradīcija vai ieradums, kas palīdz uzturēt saikni ar cilvēkiem apkārt? Dalies savās domās komentāros!