Nolēma, ka viesi… netraucēs, neķers un nemēģinās pieradināt. Kaimiņu jaunieši pat pie vārtiem piestiprināja uzrakstu: “Netraucēt — tas nav mūsu, tas ir viesis no meža.” Cilvēki izturējās ar cieņu, jo zināja — retas sugas jāsaudzē.
— Savvaļas dzīvnieku pieradināšana viņam tikai kaitētu, — noslēgumā sacīja speciālists. — Pat ja meža kaķis kādu laiku uzturas pie cilvēkiem, viņš tik un tā atgriezīsies mežā. Tas nav mājas dzīvnieks un nepiesaistīsies.
Uzziņai: meža kaķi var gadiem dzīvot netālu no ciemiem, cilvēkiem nekādu ļaunumu nenodarot. Galvenais — viņus netraucēt un nebarot no rokas. Lielākais apdraudējums šiem dzīvniekiem ir mežu izciršana un krustošanās ar mājas kaķiem, kas apdraud tīras sugas saglabāšanu.
Tāpēc, ja gadās satikt šādu dzīvnieku, nekādā gadījumā neņemiet viņu rokās — viņš nav pieradināts un arī nebūs. Viņš var šņākt vai aizstāvēties. Turiet arī savus mājas kaķus pa gabalu. Un, ja atrodat meža kaķēnu — neņemiet mājās. Viņam vienmēr labāk būs mežā — dabā, nevis cilvēka mājās.
Tautas ticējumos par šādiem gadījumiem stāsta dažādi:
— Ja pie lieveņa parādās svītrains kaķis, kas nelaiž klāt, mājās gaidāmas pārmaiņas. Labāk viņu atstāt mierā — kopā ar viņu nāk veiksme.
— Tika uzskatīts, ka savvaļas meža kaķis nes labklājību, ja to necenšas pieradināt vai padzīt.
— Agrāk šādus dzīvniekus sauca par “meža sargiem” — viņu parādīšanos cienīja un centās netraucēt.
🐱 Vai arī jums kādreiz laukos vai vasarnīcā pie lieveņa ir uzradies kāds neparasts viesis no meža? Pastāstiet — kā jūs sapratāt, vai tas bija mājas dzīvnieks vai savvaļas?
