Reizēm dzīve ir pilna ar tādām dīvainām sakritībām, kas var viegli izjaukt ģimenes attiecības, ja tās nav būvētas uz stipra pamata.
Šorīt piecēlos ļoti agri – pat ātrāk par kaķi. Burtiski piespiedu sevi nedaudz pastrādāt. Bet, kad pienāca brīdis, kad vīram bija jāceļas uz darbu, devos paskatīties, vai tik viņš nav aizgulējies.
Patiesībā viss notika citādi – es tikai uz mirkli ielīdu atpakaļ gultā, domājot, ka pagulēšu kādas pāris minūtes… bet sanāca veselas divdesmit!
Pamodos līdz ar dīvainu sapni – šķita, ka guļu kaut kur pie purva, un man degunā mēģina ielīst kaut kas gļotains un slapjš. Es pat nevarēju pakustēties, lai to aizdzītu.
Man nācās atkal pamosties — šoreiz pa īstam — un tikai tad sapratu, ka tā nebija nekāda dēle, bet gan mūsu kaķis Muris ar savu slapjo purniņu, kuru viņš bija iespiedis man tieši sejā.
Es kļuvu nemierīga, jo drīz mans vīrs iznāks no dušas, bet es vēl nebija paspējusi sagatavot brokastis. Steidzos saklāt gultu, bet mūsu kaķis Muris nebija sajūsmā par to. Viņš skrēja pa gultu, un es nevarēju viņu apturēt. Rezultātā viņš uzlēca uz naktsgaldiņa un nejauši nogāza mana vīra telefonu.
Es steidzos pie telefona, cerot, ka tas būs nokritis bez problēmām un ekrāns nebūs sabojāts. Par laimi, ekrāns bija vesels un bez plaisām. Tomēr, kad pacēlu telefonu, uzreiz atnāca WhatsApp ziņa ar tekstu: ‘Labrīt, mīļais’ un smaidoša sejiņa ar buču.
Man mati sacēlās stāvus, un es nevarēju saprast, ko par to domāt. Ieraudzīju, ka ziņu bija nosūtījusi sieviete, kas ir mana vīra kontaktu sarakstā. Kad viņš iznāca no dušas, es viņam pasniedzu telefonu. ‘Kas tas ir?’ es jautāju…
“Tev jau 35, bet nav ne bērnu, ne sievas” – dzirdētā dēla atbilde man joprojām palikusi prātā
Viņš pats bija pārsteigts un paskaidroja, ka sūtītāja ir viņa grāmatvede, bet, viņaprāt, viņa bija kļūdījusies ar adresātu…
