Viņu sauca Valentīna, bet tirgū visi vienkārši dēvēja par babu Vaļu. Tāda, zini, omīte “kā no bildes”: pelēkā mētelī, ar lakatu, rūtainu somu un nesteidzīgu gaitu, kas it kā saka pasaulei: es nevienam netraucēju, bet arī man nav kur steigties