Pirms aptuveni gada kāda Latvijas pašvaldība nāca klajā ar svarīgiem jaunumiem, kas tieši skāra tūkstošiem suņu saimnieku galvaspilsētā. Tika izstrādāti jauni noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu, kas noteica, kurās vietās un cikos drīkst pastaigāties ar suni.
Tāpat pašvaldība toreiz sāka nopietni vērtēt, vai suņu turēšanas nodeva vispār ir vajadzīga. Pagājušā gada 18. martā šo projektu nodeva iedzīvotāju vērtēšanai, lai uzzinātu rīdzinieku domas par plānotajām izmaiņām.
Diskusijas par suņu nodevas lietderību
Viens no karstākajiem jautājumiem toreiz bija ikgadējā suņa turēšanas nodeva, kas Rīgā bija 10 eiro. Pašvaldības dati rādīja interesantu, bet ne visai iepriecinošu ainu – pilsētā bija reģistrēti vairāk nekā 56 tūkstoši suņu, taču nodevu maksāja tikai maza daļa saimnieku. Piemēram, 2022. gadā šajos maksājumos tika iekasēti vien aptuveni 64 tūkstoši eiro, kas ir krietni mazāk, nekā varētu gaidīt pēc reģistrēto dzīvnieku skaita.
Amatpersonas toreiz atzina, ka nodevas iekasēšana un uzraudzība prasa gandrīz tikpat daudz resursu, cik izdodas iegūt no pašiem maksājumiem. Tika izvirzīti divi iespējamie ceļi: vai nu pilnībā atcelt šo nodevu, vai arī skaidri parādīt iedzīvotājiem, ka šī nauda tiešām nonāk atpakaļ pie suņu saimniekiem. Proti, ka par šiem līdzekļiem tiek būvēti jauni pastaigu laukumi un uzturēta nepieciešamā infrastruktūra.
Jauni noteikumi pastaigām pilsētā
Noteikumu projektā bija skaidri definēts, kur suņi drīkst atrasties un kur nē. Ar mājdzīvniekiem aizliedza ieiet bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos un oficiālajās pilsētas peldvietās. Tāpat ierobežojumi attiecās uz publiskiem pasākumiem, ja vien organizators nebija paredzējis citādi. Šādu ierobežojumu mērķis bija nodrošināt, lai mājdzīvnieku klātbūtne netraucētu citiem iedzīvotājiem un neradītu bīstamas situācijas.
Interesants punkts attiecās uz pastaigām bez pavadas. Pašvaldība plānoja atļaut suņiem brīvi skriet parkos un skvēros tikai nakts un agra rīta stundās – no pulksten 22.00 līdz 7.00. Savukārt speciāli ierīkotos un norobežotos laukumos, kā arī lielākajā daļā pilsētas mežu, suņi bez pavadas drīkstēja atrasties visu diennakti.
Pārbaudes un saimnieku atbildība
Lai noteikumi darbotos, pašvaldība paredzēja arī kontroles mehānismus. Policijas darbiniekiem tika dotas tiesības lūgt saimnieku nofiksēt dzīvnieku, lai ar speciālu mikročipa nolasītāju varētu pārbaudīt tā identifikācijas numuru. Tas bija nepieciešams, lai pārliecinātos, ka suns ir reģistrēts un saimnieks ievēro visas prasības.
Tāpat tika aktualizēts jautājums par klaiņojošiem dzīvniekiem. Ja suns bija izmucis vai palicis bez uzraudzības un pašvaldībai nācās to noķert, nogādāt patversmē vai sniegt medicīnisko palīdzību, visus šos izdevumus plānoja piedzīt no dzīvnieka īpašnieka. Tas kalpoja kā atgādinājums, ka rūpes par savu mīluli ietver arī atbildību par sekām, ja dzīvnieks nonāk nelaimē vai klaiņo pa ielām.
Lasi vēl: Lietuvas veikalu tīkls “Maxima” paziņo priecīgus jaunumus – vai varam gaidīt arī Latvijā
Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā
Toreiz, pirms gada, Rīgas dome uzsvēra, ka šie nav galīgie lēmumi, bet gan projekts, par kuru jāsaka vārds arī pašiem rīdziniekiem. Iedzīvotāji tika aicināti izteikt savus ierosinājumus pašvaldības mājaslapā, lai kopīgi izveidotu noteikumus, kas būtu pieņemami gan suņu īpašniekiem, gan pārējai sabiedrībai. Mērķis bija panākt, lai galvaspilsētas vide būtu tīra, droša un draudzīga ikvienam – gan cilvēkiem, gan viņu četrkājainajiem draugiem.
Kā arī vēlamies atgādināt iedzīvotājiem, ka pirms kāda laika Latvijā stājās spēkā būtiski jaunumi, kas mainīja ikdienu daudziem mājdzīvnieku saimniekiem. 2024. gada vasarā ieviestie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā noteica stingrākas prasības suņu, kaķu un pat mājas sesku turēšanai.
Šo izmaiņu galvenais mērķis bija vairot saimnieku atbildību un uzlabot dzīvnieku dzīves apstākļus. Daudzas no šīm prasībām ir aktuālas arī šodien, tāpēc ir vērts atskatīties, kas tieši mainījās mūsu četrkājaino draugu aizsardzībā.
Jauni noteikumi kaķu un sesku reģistrācijai
Viens no pamanāmākajiem jaunumiem skāra tieši kaķu un mājas sesku saimniekus. Ja agrāk obligāta čipēšana un reģistrācija pamatā attiecās uz suņiem, tad kopš 2024. gada jūlija tas kļuva par pienākumu arī pārējiem populārākajiem mājas mīluļiem. Noteikumi paredz, ka dzīvniekam ir jābūt apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datubāzē līdz četru mēnešu vecumam.
Līdz ar reģistrāciju katram dzīvniekam ir jābūt arī savai pasei. Šāda kārtība palīdz daudz vieglāk atrast noklīdušus mīluļus un nodrošina, ka valsts reģistrā ir precīza informācija par mājdzīvnieku skaitu un viņu veselības vēsturi. Tas ir solis uz sakārtotāku vidi, kur katrs dzīvnieks ir piederīgs konkrētam saimniekam.
Stingrāka kontrole mazuļu pavairošanai
Likuma izmaiņas pievērsa īpašu uzmanību arī tiem, kuri nodarbojas ar dzīvnieku pavairošanu. Lai novērstu nekontrolētu dzīvnieku vairošanos un pasargātu mātes veselību, tika ieviests ierobežojums – vienai suņa, kaķa vai seska mātītei gada laikā drīkst būt tikai viens mazuļu metiens. Šāds solis palīdz izvairīties no dzīvnieku pārmērīgas izmantošanas peļņas nolūkos.
Tāpat no 2025. gada sākuma stājās spēkā prasība, ka saimniekiem ir obligāti jāreģistrē datubāzē fakts par dzīvnieka pavairošanu. Ja saimnieks plāno pārdot vai atdot mazuļus, viņam tagad ir jāpierāda, ka ir apgūtas speciālas apmācības par dzīvnieku labturību. Tas nodrošina, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar mazuļu audzēšanu, saprot dzīvnieku vajadzības un prot par tiem pienācīgi parūpēties.
Aizliegums turēt suņus pie ķēdes
Būtisks pagrieziena punkts suņu labturībā bija aizliegums turēt suņus pastāvīgi piesietus. Šis lēmums tika pieņemts, lai veicinātu humānāku izturēšanos pret dzīvniekiem, kuriem nepieciešama brīva kustība un socializēšanās. Lai gan noteikumos ir paredzēti atsevišķi izņēmuma gadījumi, pamatprincips paliek skaidrs – suns nedrīkst pavadīt visu savu dzīvi pie ķēdes.
Jaunā kārtība liek saimniekiem domāt par piemērotākiem risinājumiem, piemēram, iežogotiem pagalmiem vai voljēriem, kur suns jūtas droši un ērti. Tas ir būtisks solis dzīvnieku tiesību aizsardzībā, kas Latvijā tika gaidīts jau sen.
Drošāka mājdzīvnieku iegāde un sludinājumi
Lai mazinātu nelegālu tirdzniecību un krāpšanos, likums tagad skaidri nosaka, kādai informācijai ir jābūt norādītai sludinājumos par dzīvnieku pārdošanu. Pircējam ir tiesības saņemt visu nepieciešamo informāciju rakstveidā, kā arī zināt dzīvnieka izcelsmi.
Noteikumi nosaka arī minimālo vecumu, kurā mazuļus drīkst atdalīt no mātes un nodot jaunajam saimniekam. Tas ir svarīgi dzīvnieka psiholoģiskajai un fiziskajai attīstībai. Šīs izmaiņas palīdz pircējiem justies drošāk, zinot, ka viņi iegādājas veselīgu un atbilstoši reģistrētu dzīvnieku no atbildīga audzētāja.
