Februāra sākums ir īstais brīdis, lai dotos dārzā un parūpētos par ķiršu kokiem, kamēr tie vēl guļ ziemas miegā. Tikai daži pareizi griezieni palīdzēs kokam neiztērēt spēkus tukšgaitā un vasarā priecēt ar bagātīgu ražu.
Man vienmēr ir paticis dārzā darboties miera periodā, kad viss vēl guļ zem sniega vai sarmas. Februāra sākumā, kad saulīte sāk spīdēt nedaudz košāk, es parasti izvelku savas dārza šķēres un dodos pie ķiršiem. Tas ir brīdis, kad koki ir pilnīgā miera stāvoklī, un dārzniekam ir visvieglāk ieraudzīt, kas traucē koka vainagam.
Ko dod dārza darbi ziemas spelgonī
Lielākais ieguvums, apgriežot ķiršus tieši tagad, ir koka miera stāvoklis. Ziemā pa zariem necirkulē sulas, tāpēc koks “nenoasiņo” un griezuma vietas nepaliek slapjas. Tas ir ļoti svarīgi tieši kauliņaugļiem, kuriem pavasarī mēdz tecēt līme, ja tos aiztiek pārāk vēlu. Ziemā viss ir sauss, tīrs un koks lieki netērē savu dārgo enerģiju.
Turklāt bez lapām koka vainags ir pārredzams kā uz delnas. Vasarā mēs redzam tikai kuplu zaļumu, bet tagad var skaidri saskatīt katru zaru, kas aug uz iekšpusi vai beržas pret citu. Kamēr koks ir “kails”, ir daudz vieglāk saprast, kuras daļas ir vecas, sausas vai slimas.
Raksturīgākās kaites kļūst pamanāmas
Tieši ziemā uz kailās mizas vislabāk var redzēt tā saukto bakteriālo vēzi. Tā ir nejauka slimība, kas ķiršiem izpaužas kā lipīga, gumijota masa uz stumbra vai zariem. Kad koks ir bez lapām, šādas vietas nevar nepamanīt. Es parasti šos slimos zarus uzreiz izgriežu, nedaudz paķerot klāt arī veselo koksni, lai infekcija neietu tālāk.
Izretinot vainagu tagad, mēs ielaižam tajā vairāk gaismas un gaisa. Tas ir labākais veids, kā pasargāt ķiršus no pūšanas un citām slimībām vasarā. Tur, kur brīvi piekļūst saules stari, ogas vienmēr izaug lielākas, saldākas un koši sarkanas. Nevienam nepatīk sīki, skābi ķirši, kas nogatavojas tikai pašā galotnē.
Noteikums par pareizo laika izvēli
Pirmais, ko es vienmēr skatos, ir laika ziņas. Nekad neejiet dārzā ar šķērēm, ja ārā ir gāž lietus, bieza migla vai milzīgs mitrums. Mitrums ir tiešs ceļš uz sēnīšu slimībām. Vislabāk ir sagaidīt sausu un saulainu dienu.
Ir labi, ja temperatūra ir nedaudz virs nulles vai tikai pavisam nedaudz mīnusiņos. Ja ir bargs sals, koksne kļūst trausla kā stikls un griezumi var sanākt grubuļaini. Sausa un mierīga diena palīdz brūcēm ātri apžūt un “aizvilkties” dabiski.
Brūču apstrāde un koka drošība
Otrs noteikums, ko es strikti ievēroju, ir dārza ziedes lietošana. Katra vieta, kur esmu nogriezusi zaru, ir jānolīdzina un jānosmērē. Tas darbojas kā plāksteris mums, kad esam iegriezuši pirkstā. Speciālie preparāti neļauj koksnei izžūt un aiztur nevajadzīgus mikrobus.
Ja zinu, ka dārzā iepriekšējā gadā ir bijušas kādas slimības, izmantoju ziedi, kurai klāt ir nedaudz vara preparātu. Tas iedod papildu drošību. It īpaši tas attiecas uz resnākiem zariem, kurus esmu zāģējusi. Mazos zariņus koks bieži vien sadziedē pats, bet par lielajiem mums ir nedaudz jāparūpējas.
Darbarīku tīrība nav tikai ieradums
Trešais noteikums, ko daudzi piemirst, ir šķēru un zāģīšu tīrība. Es vienmēr pirms došanās dārzā savus instrumentus nodezinficēju. Tas var izklausīties pēc lieka darba, bet tas ir ļoti svarīgi. Instrumenti ir kā dakterim skalpelis – tiem jābūt tīriem un ļoti asiem.
Es izmantoju parastu spirtu vai pat stipru degvīnu, lai noslaucītu asmeņus. Ja esat griezuši kādu slimu zaru, instrumenti obligāti jānoderzinficē pirms nākamā koka. Citādi jūs paši, gribot labu, iznēsāsiet slimības pa visu dārzu. Asas šķēres atstāj gludu griezumu, kas dzīst daudz ātrāk nekā “sakošļāta” miza.
Kā tieši veidot vainagu
Es parasti sāku ar to, ka izņemu visus sausos un nolūzušos zarus. Pēc tam skatos uz tiem zariem, kas aug uz koka vidu vai krustojas. Ja divi zari rīvējas viens pret otru, tie rada brūces, kurās iemetas slimības. Tāpēc vienu no tiem es vienmēr izņemu.
Tālāk es nedaudz saīsinu pašas galotnes. Tas ir vajadzīgs, lai koks neaugtu debesīs un vasarā ogas nebūtu jāvāc ar ugunsdzēsēju kāpnēm. Kad ķirsis ir zemāks un kompaktāks, tas visu spēku atdod ogu briedināšanai, nevis jaunu dzinumu dzīšanai uz augšu. Vecākiem kokiem šāda apgriešana iedod it kā “otro elpu” – tie sāk dzenāt jaunus, spēcīgus pumpurus.
Sajūta pēc paveiktā darba
Kad dārza darbi beigušies un visi instrumenti nolikti vietā, pārņem patīkams miers. Jūs zināt, ka esat izdarījuši pašu galveno koka labā. Kamēr citi vēl tikai plānos darbus aprīlī, jūsu ķirši jau būs gatavi pavasara saulei bez lieka smaguma.
Apgriezts koks pavasarī vienmēr uzzied krāšņāk. Tam nav jātērē barības vielas vājiem un slimiem zariem, tāpēc visi ziedi ir spēcīgi un tajos labprātāk dūks bites. Vasarā, kad sēdēsiet zem lapotnes un mielosieties ar ogām, jūs sevi paslavēsiet par to vienu februāra dienu, ko pavadījāt svaigā gaisā ar šķērēm rokās.
