Šoziem apkures rēķini Latvijas pilsētās un novados izskatās ļoti dažādi, un starpība starp dārgāko un lētāko tarifu ir tiešām liela. Kamēr vienā vietā par siltumu jāmaksā salīdzinoši maz, citur summa par to pašu patēriņu var būt pat divreiz lielāka.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati rāda, ka janvārī visvairāk jāmaksā daļā Ādažu novada, kur tarifs sasniedzis 126,43 eiro par megavatstundu. Turpretī vismazākais tarifs fiksēts Ogres novada Jumpravā – tur tie ir tikai 56,41 eiro. Tarifi un izmaksas iedzīvotāju vidū ir tik lieli, ka Latvijas politiķu vidū pat sākušās diskusijas, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar izmaksu segšanu.
Galvenais iemesls šādām krasām atšķirībām ir apkures sistēmas veids un tas, kādu tieši kurināmo izmanto vietējā katlu mājā. SPRK speciālisti skaidro, ka pašlaik visizdevīgākajā pozīcijā ir tās apdzīvotās vietas, kur apkurei izmanto koksnes šķeldu. Tur, kur siltumu ražo no dabasgāzes vai granulām, izmaksas automātiski ir augstākas.
Tāpat lielu lomu spēlē pašas sistēmas izmērs un tas, cik tehniski sakārtoti ir siltumtīkli. Ja sistēma ir maza un patērētāju ir maz, tad uzturēšanas izmaksas uz katru megavatstundu sanāk lielākas. Nozīme ir arī tam, cik kompakti izvietotas mājas un cik tālu siltums jāpārvada no katlu mājas līdz radiatoriem.
Jumpravas piemērs un gaidāmās izmaiņas rudenī
Jumpravā zemo cenu šobrīd izdodas noturēt vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, šķelda savlaicīgi iepirkta par labu cenu, un, otrkārt, pati katlu māja ir jauna, tāpēc tās nolietojums vēl nav liels. Tomēr Ogres novada pašvaldībā norāda, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām nākotnē. Pašlaik tiek uzstādīti jauni siltumsūkņi, kurus plānots sākt lietot jau šī gada rudenī.
Jaunās tehnoloģijas un to ieviešana var ietekmēt gala cenu. Tiek prognozēts, ka nākamajā apkures sezonā tarifs Jumpravā varētu pieaugt par aptuveni 10 eiro par megavatstundu. Tas nozīmē, ka pašreizējā rekordzemā cena rudenī, visticamāk, nedaudz pakāpsies.
Kāpēc rēķini janvārī ir tik lieli
Daudzi iedzīvotāji pamanījuši, ka janvāra rēķini ir krietni lielāki nekā pagājušajā gadā, pat ja pats tarifs nav būtiski mainījies. SPRK skaidro, ka pie vainas ir krasā temperatūras starpība. Ja pagājušā gada janvārī vidējā temperatūra bija ap plus 1,7 grādiem, tad šogad janvāra vidū piedzīvojām pamatīgu salu, kad temperatūra noslīdēja līdz mīnus 10,3 grādiem pēc Celsija.
Šis aukstums liek siltummezgliem strādāt ar lielāku jaudu, lai telpās būtu silti. Līdz ar to tarifs paliek tāds pats, bet patērētās siltumenerģijas daudzums pieaug, kas arī rada lielāku gala summu rēķinā. Jāatceras, ka mājsaimniecībām siltumenerģijai joprojām tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā, kas nedaudz mazina kopējo maksājuma slogu.
Kā ar taviem rēķiniem? Vai izjūti izmaksu pieaugumu un vai spēsi tikt galā ar izmaksām?
Protams, ka izjūtu. Pie tam kā vēl! Bail pat domāt, cik būs par janvāri, ja par decembri jau bija milzu nauda