Gadu gaitā paziņu loks likumsakarīgi sašaurinās: mēs investējam laiku tajos ne – daudzajos, kas patiesi ir svarīgi. To apraksta gan teorijas, gan lieli pētījumi
Turklāt vientulība ir reāls riska faktors, kas spēka ziņā ir salīdzināms ar pārlieku lielu uztraukumu, savukārt siltu saišu uzturēšanu var veikt pavisam “inženieriski”: ar kontaktu regularitāti, apzinātām sarunām, kopīgiem jaunumiem un pat veco saišu atjaunošanu.
Ko saka zinātne: “loka sašaurināšanās” ir norma, nevis defekts
Sociālais cilvēku loks mums apkārt ar vecumu samazinās, galvenokārt uz perifēro paziņu rēķina; bāzes kodols paliek. To stabili parāda mūža ceļa apskati un pētījumi. (PubMed)
Sociāli emocionālās selektivitātes teorija (L. Karstensena): kad mēs asāk izjūtam laika ierobežotību, mēs izvēlamies kvalitāti, nevis kvantitāti, ieguldot emocionāli nozīmīgos kontaktos.
Danbara “slāņi” (aptuveni 5–15–50–150) izskaidro, kāpēc nav iespējams uzturēt kontaktus ar visiem: draudzībai nepieciešama reta valūta — laiks. Slāņi veidojas tieši laika un kognitīvās kapacitātes ierobežojumu dēļ.
Kāpēc saites izirst: četri galvenie mehānismi
Laika deficīts un “komunikācijas ietilpība”. Katram no mums ir aktīvo saišu limits; ar vecumu šī “ietilpība” samazinās. No tā izriet kontaktu dabiskā atlase.
Dzīves pārejas. Darbs, pārcelšanās, vecāku loma, zaudējumi — tas viss sistēmiski pārbūvē tīklu: pieaug ģimenes/kaimiņu loma, samazinās draudzības mezglu blīvums.
Digitālie paradumi. Pasīva pārlūkošana sociālajos tīklos korelē ar skaudību/salīdzinājumiem un pašsajūtas pasliktināšanos, savukārt aktīva saziņa — tieši pretēji, var uzturēt saistību. Jauniešiem liels kopējais sociālo tīklu apjoms ir saistīts ar lielāku izjūtu izolētību.
Mazāk laika klātienē (offline). Saskaņā ar pētījumu datiem, kas balstīti uz Amerikas laika izmantošanas aptauju (American Time Use Survey), pēdējos gados laiks, kas pavadīts, sazinoties ar draugiem, ir ievērojami samazinājies.
Lasi vēl: Es neizmetu mandarīnu mizas, bet gan iemērcu tās etiķī: vairāki interesanti un noderīgi padomi mājai
Kādi ir riski: vientulība kā riska faktors
Divi lieli pētījumi rāda: sociālā izolācija un vientulība paaugstina priekšlaicīgas “aiziešanas” risku; efekts ir salīdzināms ar klasiskiem riska faktoriem. Uzturētas saites, gluži pretēji, ir saistītas ar labāku dzīvi. (local.psy.miami.edu)
Vai ir nepieciešams “atgriezt” iepriekšējo loka plašumu? Ne vienmēr. Pētījumi rāda, ka gados vecākiem cilvēkiem tīkls ir mazāks, bet labsajūta ir augstāka, jo paliek siltas, uzticamas attiecības — tieši tas, pie kā ved selektivitāte. Svarīgs nav kontaktu skaits, bet gan kvalitāte un regularitāte.
Kā atgūt draudzību (ja vēlaties): 7 gājieni ar pierādījumu bāzi
Ieviesiet “kontakta rituālus”. Kontakta biežums un regularitāte ir cieši saistīti ar draudzības sajūtu. Vienkārša mehānika — “reizi nedēļā īss zvans/balss ziņa” — novērš saišu sabrukšanu. (onlinelibrary.wiley.com)
Jēgpilnas sarunas “kā tev iet” vietā. Ārona eksperiments parādīja: eskalējoša pašatklāšana (slavenie “36 jautājumi”) ātri paaugstina draudzības sajūtu pat starp svešiniekiem. Draudzībā tas darbojas tieši tāpat.
Sakiet “paldies” konkrēti. S. Algoe darbu sērija: pateicības izteikšana stiprina attiecības gan tam, kurš pateicas, gan adresātam (“sociālā līme”). Mini-rituāls: “par ko es tevi šonedēļ novērtēju”.
Darīt kaut ko jaunu kopā. Kopīgas jaunas un nedaudz “uzmundrinošas” nodarbes paaugstina apmierinātību ar draudzību pēc 60 (pašpaplašināšanās efekts). Pierakstieties divatā uz meistarklasi/jaunu maršrutu — un tas darbosies labāk nekā “vienkārši kafija”. (Cambridge University Press & Assessment)
Atjaunojiet “snaudošās” saites. Pētījumi par dormant ties rāda: atjaunotie vecie kontakti bieži izrādās ļoti vērtīgi (ir uzticība un kopīga vēsture). Bailes “mani nesapratīs nepareizi” ir pārvērtētas. Uzrakstiet: “ieraudzīju šo un atcerējos tevi”.
Grupa vieninieka vietā. Brīvprātīgais darbs un interešu klubi ir viens no ātrākajiem veidiem, kā audzēt sociālo kapitālu un mazināt vientulību (asociēts ar labāku mentālo labklājību un pat dzīvošanu; cēloņsakarība daļēji ir strīdīga, bet labums ir konsekvents). (BioMed Central)
Pārregulējiet “digitālo vidi”. Vairāk aktīvas mijiedarbības (ziņas/zvani/kopīgi plāni), mazāk pasīvas plūsmas — tā ir tā sociālo tīklu lietošanas daļa, kas ir saistīta ar labāku labsajūtu. (ppw.kuleuven.be)
Kad labāk “draugu” atlaist
Ja saite ir hroniski vienpusēja, pazemina pašvērtējumu vai atbalsta neveselīgus modeļus (netikumi, izdegšana), “investēt” laiku nav nepieciešams. Mūsu “sociālās ietilpības” ierobežotība nav kļūda, bet gan resurss likums; tas ir jāvelta tur, kur ir abpusīgums un jēga.
Svarīga atruna: par spēku
Ja vientulības sajūta ilgst nedēļām, ietekmējot miegu/kvalitāti/darbu — tas ir iemesls sarunai ar speciālistu. Grupu formāti papildus mazina izolāciju; gados vecākiem cilvēkiem ir pierādītas darboties spējīgas pieejas (ieskaitot grupu un “sociālo norīkošanu”).
Draudzība nav matemātika, bet gan dārzs: ja to kaut nedaudz laista, tas atkal atdzīvojas. Es ierosinu mini-izaicinājumu nedēļai: viens silts kontakts dienā — 30 sekunžu balss ziņa, konkrēts “paldies” un mazs kopīgs plāns (kafija/pastaiga/tiešsaistes spēle). Bez varonības, bet regulāri. Jūs būsiet pārsteigti, cik ātri atgriežas tuvības sajūta.
Mūsu laiks un sociālā enerģija ir ierobežoti resursi, un to tērēšana ir pelnījusi apzinātu izvēli. Atšķirība starp vientulību un labsajūtu bieži slēpjas nevis kontaktu daudzumā, bet gan to dziļumā un regularitātē. Pētījumi rāda, ka emocionālā draudzība atgriežas, tiklīdz tiek atjaunota regularitāte. Neatkarīgi no tā, vai tā ir sena draudzība vai jauns paziņa, rīkojieties “inženieriski”.
Un tagad ir jūsu kārta: komentāros ierakstiet vārdu viena cilvēka vārdu, kuram esat gatavs uzrakstīt šodien, un vienu frāzi, ar kuru sāksiet (piemēram: “ieraudzīju šo un atcerējos tevi…”). Pacelsim kopā mūsu tiltiņus — soli pa solim katru dienu.
