Vai jums ir gadījies, izkāpjot no autobusa, automātiski pateikt šoferim: “Paldies!”? Tā taču ir elementāra pieklājība – jau bērnībā mums mācīja, ka par labu darbu jābūt pateicīgiem.
Tomēr reizēm šoferis uz to neatbild – viņš paliek kluss, saviebjas vai, vēl dīvaināk, neapmierināti nomurmina: “Jā, jā…”
Es visu mūžu uzskatīju, ka pateicība vienmēr ir pareiza un vietā. Līdz kādu dienu piedzīvoju situāciju, kas lika man šaubīties. Tas notika rudenī, vēlā vakarā, kad lija lietus. Mikroautobuss bija piebāzts, bet, pateicoties pieredzei, ko ieguvu, braucot ar padomju autobusiem, es prasmīgi ieņēmu izdevīgu vietu netālu no izejas. Tuvojoties pieturai, veikli izspraucos cauri cilvēku pūlim, pagriezos pret šoferi un sirsnīgi teicu: “Paldies!”
Tajā brīdī pamanīju, kā viņa seja savelkas. Bez skatiena, caur sakostiem zobiem viņš izgrūda: “Jā, lūdzu…” tādā tonī, ka apmulsu. Izkāpu no autobusa un prātoju – kas gan bija nepareizi? Vai viņam bija slikta diena? Vai varbūt viņš mani sajauca ar kādu citu?
Ziņkārības dzīts, sāku izjautāt draugus, kuri strādā sabiedriskajā transportā, un beidzot sapratu iemeslus. Pirmkārt, lielākā daļa šoferu neuzskata, ka dara pasažieriem kādu īpašu pakalpojumu. “Es vienkārši pildīju savu darbu,” atzina mans paziņa Pēteris, kurš jau daudzus gadus strādā par autobusa vadītāju.
Izpildiet ātro testu:
Otrkārt, un tas varētu šķist neparasti, dažiem šoferiem “Paldies” var izklausīties kā pasīva agresija. It īpaši, ja brauciens nav bijis sevišķi patīkams – autobuss kratījies, strauji bremzējis vai bijis pārpildīts. Šādā situācijā pateicība var skanēt ironiski, it kā pasažieris teiktu: “Paldies, ka nekas ar mums nenotika ceļā,” skaidroja pieredzējis šoferis.
Lasi vēl: Astrologs Kristaps Baņķis nosauc Latvijas galveno nelaimi un paskaidro kāpēc nekas neuzlabosies
Un vēl ir kāds aspekts, par ko parasti neaizdomājamies. Sabiedriskā transporta vadītāji dienas laikā dzird “Paldies” desmitiem reižu. Iedomājieties, ka strādājat birojā un katru reizi, kad nosūtāt e-pastu vai aizpildāt atskaiti, kolēģi jums atkārto: “Paldies!” Sākumā tas būtu patīkami, bet pēc nedēļas jūs jau sāktu nervozi sarauties pie katra pateicības vārda.
Tāpēc tagad, izkāpjot no autobusa, es vairs neko nesaku. Bet..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
