Iedomājieties sekojošu situāciju – jūs novācat no krūma skaistu, spīdīgu baklažānu, pagatavojat no tā sautējumu, un mutē paliek nepatīkams rūgtums. Izrādās, ka šādai situācijai ir pavisam izskaidrojams iemesls.
Dārzkopības eksperti norāda, ka viss sākas jau augļu veidošanās stadijā. Baklažāni garšo rūgti, kad tajos uzkrājas solanīns, toksiska viela, ko augs ražo, reaģējot uz stresu.
Pirmā kļūda ir neregulāra laistīšana. Ja dobes laista pēc ilgstoša sausuma, augļi ātri uzsūc ūdeni, kas izjauc to bioķīmisko līdzsvaru. Baklažāni ir jālaista ik pēc 3-4 dienām, novēršot augsnes izžūšanu. Protams, tas neattiecas uz situāciju, ja ir lietavu periods.
Otrs iemesls ir karstums virs +30°C. Šajā temperatūrā ziedputekšņi kļūst sterili, apputeksnēšana nenotiek, un augļi deformējas, uzkrājot rūgtumu. Krūmu ēnošana pusdienlaikā palīdzēs glābt situāciju.
Trešais faktors ir slāpekļa mēslošanas līdzekļu pārpalikums. Daudzi cilvēki baro baklažānus ar kūtsmēsliem vai urīnvielu, domājot, ka tas paātrinās augšanu.
Bet, ja ir pārāk daudz slāpekļa mēslojuma, tad augļu vietā tiem izaug lapas, un olnīcas kļūst rūgtas. Lai nerastos šāda situācija, izmantojiet kompleksos mēslošanas līdzekļus ar kāliju un fosforu, kas ir atbildīgi par garšu.
Ceturtā kļūda ir novēlota ražas novākšana. Pārgatavojušies baklažāni vienmēr garšo rūgti. Augļus novāc, kad tie sasniedz tehnisko briedumu: mizai jābūt stingrai, un sēklām jābūt mazām un baltām.
Visbeidzot, nekad nestādiet rūgtās un saldās šķirnes blakus. Tie savstarpēji apputeksnē, un rūgtums tiek pārnests uz visiem augļiem.
Ja jau ir pieļautas kļūdas, ražu var saglabāt. Šajā sakarā baklažānus nepieciešams sagriezt un 30–40 minūtes mērcēt sālsūdenī (1 ēdamkarote sāls uz litru ūdens).
Bet labāk līdz tam nenokārt – ievērojiet lauksaimniecības praksi, un “baklažāni” jūs iepriecinās ar savu maigo garšu.
