Marta beigās mēs atkal griezām pulksteņa rādītājus par vienu stundu uz priekšu, pārejot uz vasaras laiku. Šī ierastā procedūra nozīmē, ka vakaros kļūs gaišāks, taču mūsu iekšējais ritms uz brīdi var sajust nelielu apjukumu.
Interesanti, ka laika ritējums ir ļoti subjektīvs – dažreiz tas velkas nebeidzami ilgi, bet citreiz šķiet, ka dienas burtiski aizlido. Zinātnieki ir izpētījuši, ka šī sajūta, kad laiks it kā paātrinās, kļūst arvien izteiktāka, mums novecojot. Tas nav tikai šķitums, bet gan procesi, kas cieši saistīti ar mūsu smadzeņu darbību un atmiņu.
Kāpēc vecumdienās gadi skrien ātrāk?
Psihologs un neirozinātnieks Marks Vitmans, kurš laika uztveri pēta jau trīs gadu desmitus, skaidro, ka šeit darbojas divi galvenie faktori. Pirmais no tiem ir dzīves rutīna. Kad esam jauni, pasaule ir pilna ar jauniem iespaidiem, nepieredzētām sajūtām un notikumiem, kurus smadzenes rūpīgi saglabā atmiņā. Jo vairāk jaunu atmiņu, jo garāks mums šķiet pagājušais laika posms.
Pieaugušā vecumā dzīve bieži vien kļūst prognozējama. Mēs katru dienu darām līdzīgas lietas, ejam uz to pašu darbu un satiekam tos pašus cilvēkus. Smadzenēm nav vajadzības fiksēt katru detaļu, jo nekas unikāls nenotiek. Rezultātā, atskatoties uz pēdējiem desmit gadiem, atmiņā ir mazāk “atskaites punktu”, un tāpēc šķiet, ka laiks ir pagājis zibens ātrumā.
Atmiņas spēju ietekme uz laiku
Otrs iemesls ir nedaudz skumjāks un saistīts ar mūsu kognitīvajām spējām. Zinātnieki norāda, ka atmiņa savu augstāko punktu sasniedz ap 30 gadu vecumu, bet pēc tam tās jauda lēnām sāk mazināties. Tas nozīmē, ka vecākā gadagājuma cilvēki vairs nespēj uzņemt un apstrādāt tik daudz informācijas kā jaunībā.
Tā kā atmiņa ir tieši atbildīga par to, kā mēs vērtējam laika gaitu, vājāka informācijas fiksēšana liek mums justies tā, it kā laiks ritētu straujāk. Ja smadzenes nesaglabā jaunus “ierakstus”, laika josla mūsu apziņā vienkārši sašaurinās.
Kā mēs varam “piestādināt” laiku?
Labā ziņa ir tāda, ka mēs neesam pilnīgi bezspēcīgi šī procesa priekšā. Marks Vitmans iesaka meklēt jaunus un radošus piedzīvojumus. Jo vairāk neparastu lietu mēs pieredzēsim, jo garāks mums šķitīs nodzīvotais laiks. Piemēram, trīs dienu ceļojums uz jaunu pilsētu kopā ar draugiem mums bieži vien šķiet ilgāks nekā parasta darba nedēļa, jo esam saņēmuši milzīgu daudzumu jaunu iespaidu.
Tas attiecas arī uz pavisam ikdienišķām situācijām. Ja mēs gaidām vilcienu un ne ar ko nenodarbojamies, laiks sāk “stiepties”. Tas notiek tāpēc, ka mēs tajā brīdī ļoti spēcīgi apzināmies paši sevi un savu ķermeni. Izrādās, ka tas smadzeņu centrs, kas atbild par ķermeņa sajūtām, kontrolē arī laika uztveri. Ja gribam, lai garlaicīgs brīdis paiet ātrāk, labākais veids ir novērst uzmanību no sevis un pievērsties kam citam.
Pulksteņa griešana un mūsu ritms
Daudzi uztraucas par pulksteņa rādītāju griešanu, taču zinātnieki mierina, ka tas nav tik bīstami, kā varētu šķist. Pāreja uz vasaras laiku mūsu organismam ir līdzīga nelielam “laika joslu kavējumam” jeb džetlagam. Parasti mums ir nepieciešama viena diena, lai pielāgotos vienas stundas nobīdei. Tāpēc līdz pirmdienas vakaram lielākā daļa cilvēku jau būs pieraduši pie jaunā laika.
Patiesībā mēs savu iekšējo ritmu nedaudz izjaucam gandrīz katru nedēļu. Brīvdienās mēs parasti ejam gulēt vēlāk un ceļamies vēlāk nekā darba dienās. Kad pirmdienā atkal jāatgriežas pie ierastā grafika, mūsu ķermenis piedzīvo līdzīgu stresu kā pēc pulksteņa griešanas. Tāpēc šī stunda, ko zaudēsim svētdien, nav nekas tāds, ar ko mūsu organisms nevarētu tikt galā.
Mazas pārmaiņas palīdz justies dzīvākiem
Lai dzīve neaizskrietu garām nemanot, vissvarīgākais ir neieslīgt galējā rutīnā. Pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var palīdzēt. Var izmēģināt jaunu ceļu uz mājām, pagatavot neparastas vakariņas vai sākt jaunu hobiju. Šie mazie mirkļi baro mūsu atmiņu un neļauj nedēļām saplūst vienā pelēkā masā.
Zinātne apstiprina – mūsu laika sajūta ir elastīga. Ja mēs piepildām savu dzīvi ar jēgpilniem un jauniem notikumiem, mēs varam “izstiept” savus gadus un padarīt tos bagātākus. Galu galā nav svarīgi tikai tas, cik stundu ir diennaktī, bet gan tas, cik daudz dzīvības mēs šajās stundās ieliekam. Uzlūkosim šo svētdienas laika maiņu kā iespēju baudīt garākus, gaišākus vakarus un varbūt ieplānot kādu jaunu piedzīvojumu.
