– Neļauj augt nezālēm – pat pēc lietus tām nebūs iespējas iesakņoties.
– Nesatur sēklas – atšķirībā no upes smiltīm, kurās tās neizbēgami paliek.
– Blīvāks un smagāks – veido stabilu pamatu, novēršot bruģa iegrimšanu.
– Veido monolītu segumu – sajaucot ar cementu, nesadrūp un neizskalojas.
Bruģa ieklāšanas process: mani iespaidi
Es rūpīgi vēroju meistaru darbu un pamanīju kādu interesantu niansi. Parasti flīzētāji stipri sit pa bruģi, lai tas cieši ieguļas vietā. Taču šajā gadījumā viss notika citādi – strādnieki tikai divas vai trīs reizes viegli piesita ar gumijas āmuru, un bruģakmens uzreiz nostājās savā vietā.
Kāpēc? Tas ir vienkārši. No granīta sietiem un cementa veidotā pamatne ir blīva, bet elastīga, tā vienmērīgi sadala slodzi un neļauj flīzēm “staigāt”.
Rezultāts? Bruģakmens plātnes gulēja ideāli līdzenas.
Secinājums: vai ir vērts izmantot smiltis?
Tagad varu droši teikt – granīta atsijas ir labākais materiāls bruģēšanai. Pēc ziemas mana bruģa seguma stāvoklis palika nevainojams – bez nosēdumiem un bez nezālēm.
Ja plānojat ieklāt bruģi, neatkārtojiet manu kļūdu ar smiltīm. Labāk uzreiz izvēlēties uzticamāku materiālu un aizmirst par problēmām uz daudziem gadiem!
