Daudzi telpaugu mīļotāji saskaras ar situāciju, kad krāšņās pelargonijas, ko tautā mēdz saukt par krizantēmām vai ģerānijām, spītīgi atsakās ziedēt, lai gan tiek rūpīgi koptas.
Internetā pēdējā laikā arvien biežāk parādās padoms, kas sola teju brīnumainu rezultātu – nepieciešams vien caurdurt auga stumbru ar parastu drošības adatu, un pēc nedēļas tas it kā sākšot bagātīgi ziedēt. Izrādās, ka realitāte dārznieku vidē ir daudz sarežģītāka, un šis populārais “triks” bieži vien beidzas ar vilšanos, nevis gaidīto ziedu jūru.
Speciālisti, kas pēta augu fizioloģiju, norāda, ka mehāniska bojāšana nav nekāda brīnumnūjiņa. Novērotāji bieži ziņo par gadījumiem, kad pēc adatas dūriena nekas nenotiek – ne parādās jauni pumpuri, ne augs maina savu augšanas tempu. Pat ja mājās ir desmitiem podiņu, eksperimentēšana ar šādu metodi visbiežāk nedod nekādus rezultātus, liekot dārzniekiem apšaubīt šī padoma patiesumu.
Kāpēc “adatas metode” parasti neattaisno cerības?
Teorija aiz šī padoma ir balstīta uz pieņēmumu, ka spēcīgs stress liek augam ieslēgt dzīvošanas instinktu. Proti, saskaroties ar nopietnu problēmu, augs it kā steidzoties radīt pēcnācējus, ko nodrošina ziedēšana un sēklu veidošana. Skaisti vārdi, taču augi ir daudz viedāki un reaģē uz vidi loģiskāk, nekā mums reizēm gribētos ticēt.
Zinoši dārzkopji ir pamanījuši, ka mehānisks dūriens drīzāk ir ceļš auga novājināšanu. Tā vietā, lai tērētu enerģiju ziedu veidošanai, pelargonijai nākas mobilizēt visus spēkus “brūces” dziedēšanai. Rezultātā ziedēšana nevis paātrinās, bet var tikt pat atlikta uz vēlāku laiku, jo augam vienkārši nepietiek resursu abiem procesiem vienlaicīgi.
Kas patiešām stimulē pelargoniju ziedēšanu?
Gadu gaitā uzkrātā pieredze rāda, ka labākais veids, kā ieraudzīt krāšņas ziedu cepures, ir sekot auga dabiskajām vajadzībām. Pelargonijas ir saules mīļotājas, un tieši apgaismojums ir noteicošais faktors. Ja augs atrodas ēnainā vietā, pat dārgākais mēslojums nepalīdzēs tam uzziedēt. Speciālisti iesaka nodrošināt pēc iespējas vairāk tiešu saules staru, vienīgi karstākajās vasaras pusdienlaika stundās nedaudz pasargājot lapas no apdegumiem.
Otrs būtiskākais faktors ir pareiza laistīšana. Šeit valda princips: labāk mazāk nekā par daudz. Pelargonijas necieš stāvošu ūdeni un pārmitrinātu augsni – tas ātri noved pie sakņu puves. Zinoši audzētāji laista augu tikai tad, kad augsnes virskārta ir pilnībā izžuvusi.
Lasi vēl: Kā padarīt zoles neslīdošas mājas apstākļos: pārbaudīts triks, kas ļauj pa ledu iet gandrīz tikpat droši kā pa asfaltu
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Daudzi dārzkopji pieļauj kļūdu, pārlieku aizraujoties ar mēslošanu brīdī, kad augs jau ir novājināts. Patiesībā piebarošana ir nepieciešama tikai aktīvajā veģetācijas periodā – pavasarī un vasarā. Izmantojot speciālu mēslojumu ziedošiem augiem reizi divās vai trīs nedēļās, rezultāts būs daudz pamanāmāks nekā pēc dūriena ar adatu. Rudenī un ziemā, kad augs atpūšas, mēslošana jāsamazina līdz minimumam.
Tāpat svarīgi ir neaizmirst par veco ziedu savlaicīgu nogriešanu. Tas nav tikai estētikas jautājums. Ja nokaltušie ziedi paliek pie auga, tas sāk tērēt enerģiju sēklu briedēšanai, kas dabiski apstādina jaunu pumpuru veidošanos. Tiklīdz ziedkāts sāk vīst, tas ir jānogriež, dodot vietu nākamajai ziedu paaudzei.
Kāpēc pavasara pārstādīšana ir tik svarīga?
Meistari, kuri gadu desmitiem audzē pelargonijas, zina teikt, ka pavasara pārstādīšana nedaudz lielākā podā ar svaigu augsni dara brīnumus. Jaunais substrāts sniedz augam nepieciešamās barības vielas un vietu sakņu sistēmas attīstībai. Tieši šajā laikā ir arī piemērots brīdis jauno dzinumu galotņu nokniebšanai – tas stimulē augu vairāk zaroties, un uz katra jaunā zariņa veidosies jauni ziedpumpuri.
Lasi vēl: 2. februāra astroprognoze: kāpēc Sniega Mēness laiks būs izaicinošs un kādas darbības šajā dienā labāk atlikt
Galu galā, pacietība un izpratne par auga vajadzībām sniedz daudz noturīgāku rezultātu nekā jebkurš “ātrais triks” no interneta dzīlēm. Pelargonija atdarīs ar krāšņumu tam, kurš būs nodrošinājis labus augšanas apstākļus, nevis meklējis īsceļus caur mehāniskiem bojājumiem.
