Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem uz palodzēm sāk mosties viens no Latvijas iecienītākajiem telpaugiem – pelargonija. Daudzi puķu mīļotāji pavasarī saskaras ar situāciju, kad pēc ziemas miera perioda augs izskatās nedaudz nīkuļojošs vai negribīgi veido jaunus dzinumus.
Izrādās, ka risinājums bagātīgai ziedēšanai slēpjas pareizā un savlaicīgā mēslošanā, kas palīdz augam atgūt spēkus un sagatavoties krāšņai sezonai.
Pavasaris ir izšķirošs brīdis, kad pelargonijām nepieciešama īpaša uzmanība. Zinoši dārzkopji norāda, ka šajā laikā auga vajadzības mainās atkarībā no tā attīstības fāzes. Ja marta sākumā galvenais uzdevums ir veicināt zaļās masas augšanu, tad, tuvojoties maijam, viss fokuss tiek vērsts uz ziedpumpuru veidošanos. Pareizi izvēlēta stratēģija ļauj panākt, ka krūms nav tikai zaļš, bet klāts lielām, krāsainām ziedu galvām.
Divu posmu stratēģija: no mošanās līdz ziedēšanai
Speciālisti iesaka pavasara mēslošanu sadalīt divos posmos. Agrā pavasarī, tūlīt pēc apgriešanas, augam visvairāk nepieciešams slāpeklis. Tas kalpo kā dzinulis spēcīgu dzinumu un koši zaļu lapu veidošanai. Savukārt brīdī, kad parādās pirmie ziedneši, barošanas plāns krasi jāmaina, dodot priekšroku fosforam un kālijam, kas atbild par ziedu lielumu un krāsas intensitāti.
Minerālmēsli šajā ziņā ir efektīvākais palīgs. Agrā pavasarī var izmantot amonija nitrātu vai nitrofosku ļoti nelielā koncentrācijā – apmēram pusi tējkarotes uz litru ūdens. Tas dos nepieciešamo impulsu augšanai. Kad parādās pumpuri, izcili strādā kālija monofosfāts, ko atšķaida proporcijā viena tējkarote uz pieciem litriem ūdens. Šāda deva palīdzēs ziediem plaukt vienlaicīgi un bagātīgi.
Lasi vēl: Kāpēc jauns koka dēlītis pirms lietošanas obligāti jāapkaisa ar sāli: senā metode, ko der atcerēties
Pārbaudītas tautas metodes izcilam rezultātam
Līdzās veikalos nopērkamajiem maisījumiem pastāv vairākas “vecmāmiņu” metodes, kas gadu gaitā pierādījušas savu efektivitāti. Viena no populārākajām ir joda šķīdums. Pietiek ar vienu pilienu joda uz litru ūdens, lai burtiski “pamodinātu” ziedpumpurus. Svarīgi atcerēties, ka šādu ūdeni drīkst liet tikai uz mitras augsnes un tieši pie saknes, turklāt ne biežāk kā reizi mēnesī.
Vēl viena neparasta, bet iedarbīga metode ir ķiploku uzlējums. Sešas sasmalcinātas ķiploka daiviņas aplej ar litru silta ūdens un diennakti nostādina. Šāds šķidrums ne tikai stimulē ziedēšanu, bet arī palīdz stiprināt auga imunitāti pret kaitēkļiem. Arī ūdens, kurā vārīti kartupeļi (bez sāls), ir dabīgs kālija avots, ko var izmantot laistīšanai reizi nedēļā. Savukārt koka pelni, sajaukti ar ūdeni, piešķirs ziediem īpaši spilgtu toni.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Lai mēslošana dotu gaidīto labumu, nevis kaitētu, ir jāievēro daži pamatprincipi. Lielākā kļūda, ko bieži pieļauj iesācēji, ir mēslošana sausā augsnē. Tas var izraisīt sakņu apdegumus, tāpēc augs vispirms vienmēr ir jāaplaista ar tīru ūdeni. Tāpat ir būtiski ievērot mērenību – pelargonijas labāk pacieš vieglu sausumu nekā pārlaistīšanu un pārmēslošanu.
Te būs kopsavilkums galvenajiem noteikumiem veiksmīgai sezonai:
Nekad nemēslojiet tikko pārstādītu augu (jānogaida vismaz divi mēneši);
Mainiet minerālvielu un organisko mēslojumu, nelietojot visu vienlaicīgi;
Laistiet tikai tad, kad augsnes virskārta ir pāris centimetru dziļumā izžuvusi;
Ievērojiet precīzas devas – vairāk ne vienmēr nozīmē labāk.
Lasi vēl: Kuliču mīkla, kas nekad nepieviļ: sanāks daudz, pietiks visiem un garšos izcili
Ievērojot šos vienkāršos, bet pārbaudītos padomus, pelargonijas pateiksies ar tik kuplu ziedēšanu, ka lapas aiz ziedu “cepurēm” būs grūti saskatīt. Tas prasa pavisam nedaudz pūļu, taču prieks par krāšņo rezultātu saglabāsies līdz pat vēlam rudenim.
