Katrs cilvēks kaut reizi dzīvē ir aizdomājies, kāpēc kaimiņam ir zaļāks mauriņš un skaistāka sieva. Kāpēc dažiem cilvēkiem neveicas, bet citi ar visu tiek galā paši un viņiem pat nekas īpašs nav jādara?
Mēs cenšamies rast atbildi uz šo jautājumu, lai atbrīvotos no atbildības par neveiksmju un grūtību pilnu dzīvi. Mums saka: cilvēks pats ir savas laimes kalējs. Bet vai šis apgalvojums vienmēr ir patiess? Vai arī ir liktenis, kas stiprāks par mūsu plāniem un nodomiem?
Man ir divas paziņas – Anna un Laila. Divas labākās draudzenes, pareizāk sakot, kādreiz bija, un tad viņas sastrīdējās, un tieši tāpēc, ka Annai dzīve piespēlēja visu un pat vairāk, bet Lailai dzīve ritēja kā kā nabaga atsumtajai.
Abas meitenes uzauga vienā ielā, tipiskā piecstāvu ēkā. Viņas mācījās vienā vidusskolā un koledžā (izvēlējās mācību iestādi, kas bija tuvāk mājām). Un pat ārēji viņas izskatījās līdzīgas, gluži kā māsas.
Jaunietes saņēma vienlīdz lielu vīriešu uzmanību: abas bija jaukas, patīkamas, vairāki pielūdzēji sekoja viņām pa pēdām, dāvināja ziedus un rakstīja mīlestības vēstulītes.
Bet tas bija jaunībā, pieaugušo dzīvē viss ir savādāk. Pasakas cienīgs sižets nenotika, oligarhs nesatika ne vienu, ne otru. Jaunietēm pašām nācās strādāt, kopt mājokli un palīdzēt tuviniekiem un radiem. Dzīvot kā visiem pārējiem.
Anna apprecējās ar Iekšlietu ministrijas leitnantu, parastu puisi. Viņam pat nebija sava dzīvokļa; abiem mājoklis bija jāīrē. Bet Laila izdomāja, ka dzīvot tā negrib.
Viņa nolēma rūpīgāk meklēt sev vīrieti un savu dzīvi saistīt tikai ar cienījamu cilvēku (noteikti ar mājokli un vēl labāk – ar tēva biznesu, lai par naudu vispār nebūtu jādomā).
10 gadi paskrēja nemanot. Leitnants kļuva par majoru, piedzima bērni, hipotēkārais kredīts bija gandrīz izmaksāts Palika tikai nedaudz.
Ģimenei bija pamats lepoties ar saviem mazajiem sasniegumiem. Bet Laila trīs reizes izveidoja attiecības ar vīriešiem, padzīvoja kādu laiku kopā ar katru no viņiem, bet nekas labs no tā nesanāca.
Sievietes turpināja draudzēties. Anna apskauda Lailu – draudzenei bija daudz brīvā laika, viņa “lidoja” no viena randiņa uz otru, divas reizes gadā ceļoja uz ārzemēm un guva spilgtus iespaidus. Savukārt Laila apskauda Annu, jo viņai bija uzticama aizmugure – vīrs, bērni, dzīvoklis.
Viss gāja gludi līdz Annas dzīve pavērsās uz labo pusi. Viņa un viņas vīrs sāka pelnīt daudz vairāk nekā viņu vienaudži. Anna no parastas meitenes bija kļuvusi par sievieti, kas zina savu vērtību un bauda dzīvi. Un viņai bija veseli divi pielūdzēji…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk