Sahs veica nelielu pētījumu ar 20 studentiem, no kuriem desmit apgalvoja, ka, klausoties noteiktas skaņas, viņiem rodas zosāda. Pētījuma laikā Sahs veica pētījuma dalībnieku smadzeņu skenēšanu.
Sahs atklāja, ka tiem, kuri piedzīvo zosādu vai “skudriņas”, ir daudz vairāk neironu savienojumu starp smadzeņu dzirdes garozu, kurā atrodas emociju apstrādes centri, un pieres garozu, kura saistīta ar mūzikas klausīšanās un saprašanas spēju.
Cilvēki, kuri pieredz frisonu, varētu būt spējīgi izjust spēcīgākas un intensīvākas emocijas nekā citi, apgalvo Sahs.
Viņš raksta akadēmiskajā izdevumā Oxford Academic: “Ideja ir tāda, ka vairāk šķiedru un paaugstināta efektivitāte starp diviem reģioniem nozīmē to, ka smadzenēs starp šiem reģioniem notiek efektīvāka informācijas apstrāde.”
Sahs plāno turpināt pētījumus un mēģināt iegūt vairāk informācijas par to, kā frisons ietekmē cilvēka smadzenes. Mūzikai pašai par sevi ir nozīme, taču svarīgs ir arī tās konteksts. Cilvēkiem dziesmas saistās ar dažādiem momentiem, cilvēkiem, atmiņām. Tas viss ir svarīgi.
Lasi vēl: Mūziķis Dzintars Čīča nācis klajā ar jaunu, atraktīvu hitu “Bučas visiem!” (+VIDEO)
Mūzika bieži rada baudas sajūtu. Taču var rasties arī negatīvas sajūtas, adrenalīna pieplūdums.
Sahs uzskata, ka viņa atklājumi varētu palīdzēt ārstēt mentālas saslimšanas, tādas kā depresiju.
“Depresija rada nespēju just prieku par ikdienišķām lietām,” pētnieks apgalvo. “Mūziku varētu izmantot kā terapeitu, kas palīdz pētīt sajūtas.”
