Aplūkojot lokomotīvju fotogrāfijas, ir viegli pamanīt kādu interesantu īpatnību. Elektrolokomotīvēm prožektors ceļa izgaismošanai gandrīz vienmēr atrodas pašā augšā, virs priekšējiem stikliem.
Turpretī daudzām dīzeļlokomotīvēm tas ir iebūvēts aptuveni pa vidu — zemāk par kabīnes logiem. Rodas loģisks jautājums: kāpēc inženieri izvēlējušies tik atšķirīgas shēmas?
Salīdzinot dažādus modeļus, redzams, ka vienotības nav pat dīzeļlokomotīvju vidū. Piemēram, populārajām lokomotīvēm TEP70 vai 2TE116 lukturis ir centrā, bet citiem modeļiem tas atrodas augstāk. Lai saprastu iemeslu, jāatceras prožektora uzdevumi: izgaismot ceļu, kalpot kā signālam un — elektrificētās līnijās — ļaut kontrolēt kontakttīkla stāvokli.
Mīts par kontakttīklu un “gaismas sienas” efekts
Pastāv uzskats, ka dīzeļlokomotīvēm prožektoru var likt zemāk, jo tām it kā nav jāuzrauga vadi virs sliedēm. Taču galvenais arguments par labu zemam novietojumam ir redzamība. Kad gaismas avots atrodas zemāk par acu līmeni, miglas vai sniegputeņa laikā samazinās tā saucamais “gaismas sienas” efekts. Ja lukturis ir augšā, stars atstarojas no sniegpārslām tieši mašīnista acīs, burtiski viņu apžilbinot.
Tomēr šī teorija neizskaidro visu, jo ir daudzi dīzeļlokomotīvju modeļi (piemēram, M62 vai TEP70BS), kuriem prožektors tik un tā ir augšā. Turklāt noteikumi skaidri nosaka: mašīnistam ir jāseko līdzi kontakttīklam neatkarīgi no tā, kāda lokomotīve tiek vadīta.
Izvēle starp diviem ļaunumiem
Reālais iemesls slēpjas prioritātēs. Zemu novietots prožektors izcili izgaismo sliedes un mazāk žilbina miglā, taču tā stars ir šaurs un slikti izgaismo to, kas notiek augstāk — pie vadiem.
Augsts novietojums ļauj vienlaikus pārredzēt gan sliedes, gan visu kontakttīkla sistēmu. Jā, miglā parādās traucējošais “gaismas aizkars”, taču dzelzceļa drošības dēļ kontakttīkla uzraudzība tiek uzskatīta par svarīgāku uzdevumu. Galu galā inženieri izvēlējās “mazāko ļaunumu”.
Elegantākais risinājums
Pati gudrākā sistēma tika ieviesta ātrgaitas elektrolokomotīvēm (piemēram, ČS200). Tām galvenais prožektors ir novietots centrā, lai maksimāli labi izgaismotu sliedes, bet augšā ir uzstādīts papildu gaismas avots tieši kontakttīkla novērošanai. Tā kā gaismas stari ir vērsti katrs savā virzienā (viens uz leju, otrs uz augšu), tie nesaplūst kopējā “mākonī”, un mašīnists naktī redz visu nepieciešamo bez apžilbšanas.
