Vecums 49 — tas ir laiks, kad briedums tiek sajaukts ar vieglu trakulību. Tas nav par tradicionālajām lomām un ierastajām atbildībām, bet par dzīves baudīšanu. Sieviete, kas drosmīgi izgājusi savu ceļu, iegūst dārgumu — iekšēju neatkarību. Viņa izvēlas darīt to, kas viņu piepilda, neatkarīgi no tā, ko saka sabiedrība. Ja viņa dejo Argentīnas tango vai mācas veidot māla traukus, tad tikai tāpēc, ka viņas dvēsele to alkst.
Tieši šajā laikā svarīgi ir iemācīties dāvināt sev prieku. Nepieprasīt, negaidīt no citiem. Smaržas — sev. Kino — vienai. Skaista apakšveļa — lai iepatiktos pati sev. Tāpēc, ka esi to pelnījusi. Un ja ne šobrīd, tad kad gan?
56 ir patiesas brīvības un patiesa pieauguša cilvēka vecums
56 gadi ir brīdis, kad iespējams piedzīvot īstu brīvību un dzīves briedumu. Šo posmu var sagaidīt ar gaišumu sirdī vai ar noguruma ēnu, kas neatlaidīgi spiež plecus. Bet viss ir atkarīgs no tā, kā esi gājusi līdz šim. Un pat ja smagums šķiet pārāk liels — šis ir jauns sākums. Jauna iespēja.
56 — tas nav gals. Tā ir brīvība būt.
Bez vajadzības atbilst citu gaidām.
Bez pienākuma patikt.
Bez bailēm būt pašai.
Kādas šajā vecumā sāk savu sapņu nodarbi, citas beidzot piepilda vēlēšanos studēt, vēl kādas — iemācās pateikt “nē”, pat vistuvākajiem. Un pirmo reizi ļauj sev noticēt: “Arī es esmu pelnījusi būt svarīga.”
Alberts Kamī reiz teica, ka brīvība ir greznība, ko ne visi var atļauties. Bet šajā vecumā ir īstais brīdis to piešķirt sev — bez vainas apziņas, bez atļaujas lūgšanas.
“Taču ir arī otra puse: ja cilvēks ilgi neatļaujas būt patiess pret sevi, viņš var iestrēgt pagātnes pieredzē un šaubās. Viņš zaudē virzienu un motivāciju. Un tieši tad viņa iekšējais gaišums sāk mazināties.”
Vecums nav pretinieks — tas ir kā spogulis. Vienam 42 gados sākas jauns uzplaukums, citam – iekšējs nogurums. 49 gados kāda sieviete dejo ar basām kājām, cita vēl meklē atbildes. 56 gadi — vieniem tie nes viegluma sajūtu, citiem — pārdomu klusumu.
Septiņu gadu posmi nav mistika — tie ir kā pieturas punkti ceļā, kad vērts sev pajautāt: kas es esmu šobrīd? Ko es patiesi vēlos? No kā esmu gatava atteikties, jo tas vairs nenāk par labu?
Sievietes skaistums nav atkarīgs no gadiem, bet no dzīves enerģijas. Tā ir spēja iemirdzēties ar dzīvīgumu, smaidu un iekšēju siltumu — pat ja tas izpaužas vienkāršās ikdienas priekos, kā gardā kūka vai rīta kafija vienatnē.
Un pats svarīgākais — tieši tāda sieviete spēj izstarot īstu pievilcību. Jo vislielāko magnētismu dod cilvēks, kurš ir iekšēji saticies un harmonijā ar sevi.
Vai esat pamanījuši pārmaiņas savā dzīvē šajos ciklos? Dalieties iespaidos komentāros.
