Septiņnieks sevī slēpj gan noslēpumu, gan zināmu nemieru — tas simbolizē ciklu, kas, šķiet, iepriekš nolemts. Septiņu gadu periodi dzīvē atkārtojas kā pēc neredzama mehānisma, it kā kāda neredzama roka virzītu laiku un čukstētu: “Laiks atskatīties uz paveikto.”