Apmēram pirms gada strādāju brigādē, kas ierīkoja apgaismojumu lielā valsts uzņēmumā. Darbs bija smags, mājās pārnācu kā “izspiests citrons”. Bet līdz ar pieredzi, ko guvu šajā darbā, neviļus sāku pievērst uzmanību apgaismes ķermeņiem, kas ieskauj mani ikdienā.
Pīppauzēs mēs ar kolēģiem apspriedām, kādas spuldzes katrs izmanto savās mājās. Izrādījās, ka daudzi brigādes puiši izmanto tikai kvēlspuldzes. Biju pārsteigts, jo tolaik man mājās pārsvarā jau bija LED spuldzes (gaismu izstarojošas diodes).
Tad nolēmu salīdzināt, kuram apgaismojuma veidam ir vairāk priekšrocību. Rezultātā laika gaitā atbrīvojos no visām LED spuldzēm mājā un aizstāju tās ar halogēnajām un kvēlspuldzēm. Izrādījās, ka tās ir cilvēka acīm piemērotākais variants. Pēdējo vietu mājas apgaismojuma ierīču vērtējumā ieņēma gaismas diodes un dienasgaismas (luminiscences) spuldzes.
Lūk, ko man izdevās noskaidrot salīdzinošās analīzes laikā:
Cilvēka acis uztver gaismas spektrus atšķirīgos līmeņos. Izrādās, ka pastāvīga LED iedarbība rada pārmērīgu slodzi acu muskuļiem. Turklāt būtiski paplašinās acu zīlītes.
Pēc ilgstošas zilā spektra iedarbības cilvēkam ir grūtāk aizmigt, viņš ātrāk nogurst un samazinās viņa darba ražīgums. Līdzīga ietekme ir arī televizoram un datoru monitoram. Tāpēc cilvēkam ir grūtāk iemigt pēc ilgstošas filmu vai televīzijas programmu skatīšanās.
Vislielāko nevēlamu situāciju rada LED spuldžu īsviļņu diapazons (0,88–17 µm jeb mikrometrs). Tā dēļ redzes asums ātri vājinās, uz tīklenes parādās apdegumi, veidojas acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās, attīstās tuvredzība.
Noteikumos ir skaidrots, ka mākslīgais apgaismojums dažkārt var radīt nevēlamu ietekmi uz cilvēkiem. Tajos minēts, ka zilā spektra LED spuldzes ar jaudu ap 15 W tiek uzskatītas par tādām, kurām jāpievērš īpaša uzmanība.
Kad mēs ierīkojām apgaismojumu uzņēmumā, mums dažreiz atveda lampas, kas ražotas pirms vairāk nekā trim desmitgadēm. Jāatzīmē, ka ar tām bija daudz patīkamāk strādāt, ko nevar teikt par mūsdienu LED spuldzēm.
Padomju laikā spuldzēm bija izturīgāka metāla pamatne un ilgāks kalpošanas laiks. Visticamāk, ka tolaik neaizdomājās un neizmantoja “novecošanās efektu”, kurš ir visa mūsdienu progresa pamatā. Kā saka, viss tika darīts godprātīgi.
Tagad jēdziens “iekšējais mierinājums” diemžēl daudziem jau ir nezināms. Bet tie, kas par to agrāk zināja, tagad par godprātību ir aizmirsuši, dzenoties pēc peļņas.
Cienījamie lasītāji! Ceru, ka šis raksts jums bija interesants un noderīgs. Ja tā, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties ar draugiem sociālajos tīklos. Īpaši priecāsimies par jūsu komentāriem!
