Jaunā gada sagaidīšana mūsu pusē tradicionāli asociējas ar galdiem, kas burtiski lūst no pārpilnības. Rasols, siļķe kažokā, siera plates, rasoli, mandarīni, tortes un, protams, pats galvenais – brangs cepetis vai pildīta vista kā vakara kulminācija.
Mēs gatavojam tā, it kā priekšā būtu nevis viena nakts, bet gan vesels bada mēnesis.
Es personīgi jau pēdējos piecus gadus esmu pieņēmusi radikālu, bet atbrīvojošu lēmumu: Jaunā gada naktī uz mana galda nav neviena siltā ēdiena. Sākumā ģimene bija pārsteigta, taču tagad neviens vairs nevēlas atgriezties pie vecajiem paradumiem. Lūk, kāpēc tas strādā un kā tas var mainīt arī jūsu svētkus.
1. Cīņa ar “pirmstermiņa” nogurumu
Atcerieties, kā tas bija agrāk? Saimniece visu 31. decembra dienu pavada virtuvē. Kamēr tiek griezti pēdējie salāti, krāsnī jau čurkst gaļa, kas ik pēc laika jāaplaista vai jāpārbauda. Līdz tam brīdim, kad beidzot atskan šampanieša korķa sprādziens, vienīgā patiesā vēlme ir nevis dejot vai priecāties, bet gan beidzot apsēsties un aizvērt acis.
Atsakoties no siltā ēdiena, es atguvu savu svētku vakaru. Visas uzkodas un salātus var sagatavot jau savlaicīgi dienas pirmajā pusē vai pat iepriekšējā vakarā. Rezultātā saimniece uz svētkiem ierodas nevis kā noguris pavārs, bet gan kā enerģijas pilna dāma.
2. Produktu un naudas taupīšana
Būsim godīgi – lielākā daļa svētku salātu un auksto uzkodu tiek gatavoti ar majonēzi vai krējumu. Tie ir ēdieni, kuriem ir ļoti īss uzglabāšanas laiks. Ja mēs paralēli pasniedzam arī sātīgu silto ēdienu, kuņģim vienkārši fiziski nepietiek vietas visam.
Kad es gatavoju gan silto, gan auksto, es vienmēr uztraucos: “Vai tiešām tie salāti paliks pāri un rīt būs jāmet ārā?”. Tagad, kad fokuss ir tikai uz uzkodām, mēs mierīgi un nesteidzīgi izbaudām visu sagatavoto. Tas ir ne tikai ekonomiski izdevīgāk, bet arī saudzīgāk pret dabu – nekas nenonāk atkritumos.3. Svētki, nevis “pārēšanās maratons”
Jaunā gada nakts bez siltā ēdiena vairs neatgādina nekontrolētu pārēšanās festivālu. Kad uz galda nav smaga cepeša ar kartupeļiem, viesi jūtas vieglāk. Ir vairāk enerģijas sarunām, spēlēm vai pastaigai svaigā gaisā, lai vērotu svētku uguņošanu.
Mans ģimenes jaunais rituāls: Ja mājiniekiem tomēr ļoti gribas “kaut ko brangāku”, man ir viltīgs plāns. 31. decembrī es tikai iemarinēju gaļu, bet mēs to nevis liekam krāsnī Vecgada vakarā, bet gan dodamies ārā un cepam šašliku vai grilējam desas 1. vai 2. janvārī. Tas pārvēršas par lielisku brīvdabas aktivitāti jaunā gada pirmajās dienās, kad visiem gribas izkustēties pēc svētku galda.
Ko tad likt uz galda?
Prioritāte vienmēr ir kvalitātei, nevis kvantitātei. Es izvēlos:
Dažādas siera un gaļas plates ar gardām mērcītēm;
Miniatūras uzkodas (kanapē), kuras ir ērti paņemt starp dejām vai sarunām;
Divu veidu salātus (vienus tradicionālos un vienus vieglākus, piemēram, ar jūras veltēm);
Svaigus augļus un vieglus desertus.
Svarīgākais nav tas, cik daudz ēdiena ir uz galda, bet gan tas, cik daudz prieka un enerģijas ir pašā vakarā. Izmēģiniet šogad “vieglāku” pieeju – jūsu pašsajūta un maciņš jums pateiksies!
