Man ir viena dīvaina ieraža – kad lifts apstājas vajadzīgajā stāvā, es neizkāpju uzreiz, bet apstājos uz kādām trim sekundēm. Draugi jau pie tā pieraduši, bet sveši cilvēki nereti skatās nesaprašanā.
Reiz pat kāds pajautāja: “Vai jūs taisāties izkāpt, vai tā arī stāvēsiet?”
Kādreiz arī es pats dusmojos uz tiem, kas lifta durvīs stāv pārāk ilgi, līdz satiku kādu vecu liftu mehāniķi – Onkuli . Viņš man arī paskaidroja vienkāršu, bet ārkārtīgi noderīgu patiesību.
Kā tas vispār notiek?
Jūs taču zināt, kā lifts dažkārt apstājas ar vieglu rāvienu? Īpaši vecie modeļi, kas jau pieredzējuši šo to. It kā esi jau augšā, durvis veras vaļā, bet lifta kabīnes un stāva grīdas līmeņi vēl dažas sekundes var nesakrist par pāris centimetriem. Sīkums, šķiet… Taču tieši uz šādām “sīkām lietām” cilvēki nereti sastiepj potītes – īpaši tad, ja steidzas vai skatās telefonā.
Izrādās, liftos ir viens viltīgs brīdis. Dažreiz durvis atveras mazliet agrāk, nekā kabīne ir pilnībā nostabilizējusies. Īpaši tas raksturīgi vecākiem liftiem, kuru mehānismi jau noguruši. Reti, bet gadās: kabīne nedaudz pakustas uz augšu vai leju tieši tajā brīdī, kad cilvēks sper soli ārā.
Lasi vēl: Lai saldētavā neveidotos ledus kārta- kā tīrīt un atkausēt saldētavas nodalījumu
Un tagad iedomājieties: jūs liekat kāju ārā, bet lifts — bams! — un pēkšņi pavirzās par pāris centimetriem. Rezultāts? Zūd līdzsvars, paslīd kāja, sastiepta potīte vai, vēl ļaunāk — trieciens pret durvju stenderi ar seju.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
