Leimans norāda, ka mazāk kā pusei pētījuma dalībnieku, kuriem bija sirds slimības, bija augsts holesterīna līmenis asinīs. Viņš uzskata, ka sirds saslimšanas varbūtība šajā gadījumā ir mazāka, nekā metot monētu.
Kardioloģe M. D. Patrīcija Vasajo skaidro, ka pārtikā esošais holesterīns tik tikko izmaina holesterīna līmeni asinīs, izņemot gadījumus, kad cilvēkam ir problēmas pārstrādāt pārtikas holesterīnu.
Lai palielinātu asinīs esošā holesterīna līmeni dabīgā ceļā, vajadzētu pārstāt uzņemt trans taukus, bet tā vietā uzņemt vairāk omega-3 taukskābju, kā arī vairāk šķiedrvielu.
Ieteikums atturēties no pārtikas holesterīna tika atcelts tikai 2015. gadā, bet tas nenozīmē, ka tagad ir jāsāk to ēst, jo aknas spēj kompensēt trūkstošo holesterīna daudzumu. Tomēr nav arī iemesla to neēst, it īpaši, ja runājam par olu dzeltenumiem.
Kā nekā, olas dzeltenums ir Nr. 1 dabiski pieejamais olbaltumvielu avots. Tas nozīmē, ka organisms absorbē šīs olbaltumvielas labāk nekā no citiem pārtikas produktiem.
Veselā olā ir seši līdz septiņi grami olbaltumvielu, atkarībā no tās lieluma.
Lielbritānijā, Sarejas Universitātes pētījumā tika pierādīts, ka olām ir viena no zemākajām enerģijas un uzturvielu blīvuma attiecībām. Tieši olas dzeltenums ir bagāts ar fosforu, cinku, kā arī B vitamīniem: holīnu un antioksidantiem.
Visas uzturvielas kopā rada vairāk enerģijas, samazina iekaisuma iespējamību, atvieglo svara zaudēšanu, palielina muskuļu masu, kā arī palīdz uzlabot smadzeņu darbību.
2015. gada pētījumā ASV tika pierādīts, ka cilvēki, kuriem jau ir išēmiskā sirds slimība, drīkst ēst pat trīs olas dienā.
Avots: menshealth.com
