Nesen biju ciemos pie vecmāmiņas un pamanīju ko dīvainu. Vecmāmiņa ielika katlā gaļu, uzlēja ūdeni un ielika katlā glāzi. Es biju patiesi pārsteigts, kad uzzināju, kāpēc viņa tā dara.
Dalos ar šo noslēpumu arī ar jums.
Nesen biju ciemos pie vecmāmiņas. Viņa gatavoja virtuvē, un es pamanīju ko dīvainu.
Viņa ielika zosi lielā katlā, uzlēja ūdeni un… negaidīti ielika katlā arī stikla glāzi! Tas mani samulsināja. “Kāpēc glāze?” — es jautāju. Vecmāmiņa pasmaidīja un teica, ka viss kļūšot skaidrs, kad process sāksies.
Pēc 20 minūtēm katlā sāka skanēt kluss klaudzējums — glāze sāka dziedēt pret katla dibenu. Vecmāmiņa pienāca, nosmēla putas un samazināja uguni līdz minimumam.
„Nu, tagad paskaties, kā tas strādā,” — viņa sacīja.
Vecmāmiņa paskaidroja: lai gaļa saglabātos sulīga, to nedrīkst vārīt mutuļojošā verdošā ūdenī. Pārāk augsta temperatūra padara gaļu sausu un cietu, un visi vērtīgie vielmaiņas elementi pāriet buljonā.
Glāze katlā kalpo kā vienkāršs, bet ģeniāls termometrs. Kad ūdens sāk vārīties, glāze sāk klabēt — tas ir signāls, ka laiks samazināt uguni.
Uz vismazākās uguns gaļa lēnām sutinās, saglabājot maigumu un sulīgumu, bet buljons sanāk dzidrs, bagātīgs un bez liekām taukvielām.
Noderīgi dzīves padomi virtuvei
Temperatūras kontrole: Ja nav glāzes, var izmantot caurumoto karoti — tiklīdz buljons sāk aktīvi vārīties, jāsamazina uguns tā, lai tas tikai viegli kustētos. Šis noteikums der jebkādai gaļai.
Aromātisks buljons: Lai garša būtu bagātīgāka, pievienojiet buljonam selerijas sakni, burkānu un veselu sīpolu mizā — tā piešķirs skaistu zeltainu nokrāsu.
Gaļa bez liekā tauku slāņa: Lai atbrīvotos no taukiem, buljonu atdzesējiet un noņemiet sacietējušo tauku slāni ar karoti.
Gaļas mīkstums: Lai gaļa būtu mīkstāka, iemērciet to vājā sāls vai etiķa ūdens šķīdumā uz 1–2 stundām. Tas palīdz izplēst šķiedras un likvidēt specifisko mežacūkas smaržu.
